Pārlekt uz galveno saturu

Liepājā norisinājās Top līderu diskusija par Covid-19 radītajām krīzes aktualitātēm uzņēmējiem

Liepājā norisinājās Top līderu diskusija par Covid-19 radītajām krīzes aktualitātēm uzņēmējiem

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes biznesa kluba ietvaros, kas notika Liepājā, uzņēmēji kopā ar Top līderiem diskutēja par daudziem būtiskiem jautājumiem, tostarp par uzņēmējdarbības plānu, stratēģiju, pirmajiem soļiem krīzes pārvarēšanai, kā arī ieteikumiem rīcībai valsts un pašvaldību pārvaldes vadošiem menedžmentiem.

"Mēs radījām stratēģiju Latvijai Covid-19 radīto krīzes seku mazināšanai. Galvenais šajā  stratēģijā ir tas, ka, neskatoties uz šī brīža situāciju, mēs uzskatām, ka labklājība nākotnē balstīsies uz eksportu un produktivitāti. Protams, mums šodien ir jādzēš ugunsgrēki, bet likme jāliek uz galvenajiem vektoriem. Covid-19 krīze ir radījusi jaunu starta līniju arī valstu starpā, un tās valstis, kas startēs labāk krīzes pārvarēšanā, var uztaisīt uzrāvienu," norāda LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Biznesa kluba pasākuma diskusiju vadīja  LSEZ pārvaldes Biznesa attīstības un mārketinga daļas vadītājs Gatis Ginters. Ar aktualitātēm uzstājās uzņēmēji, kuri pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar saviem uzņēmumiem un tā darbības virzieniem, kā arī uzdeva savus jautājumus un izvirzīja priekšlikumus klātesošajiem. Uzņēmēji pārstāvēja dažādas nozares, tostarp tekstilrūpniecības, ēdināšanas pakalpojumu, medicīnas, atkritumu apsaimniekošanas un tehnoloģijas nozares. “Katrai krīzei iestājoties uzņēmēji un arī fiziskas personas nonāk pie viena secinājuma - lai turpinātu izaugsmi vai paliktu pozīcijās, kurās līdz šim ir būts, ir jāmainās. Ir jāmaina savs redzējums, jāpārkvalificējas vai arī jāuzlabo, jāpilnveido savs produkts. Veicot darbus, kas līdz šim nav darīti. Pandēmijas laikā komunicējot ar dažādām pašvaldības un valsts iestādēm tika izdarīts secinājums, ka valsts iestādes ir atvērtākas atrast abpusēji izdevīgu risinājumu. Pašvaldības iestādes no savas puses komunicēja, bet pieņēma lēmumus balstoties uz savām vajadzība un interesēm,” norāda ēdināšanas uzņēmuma SIA “Māras Lācis”  pārstāvis Madars Markus- Narvils.

Pasākuma ietvaros norisinājās  Top līderu diskusija, kurā līderi īsumā sniedza vēstījumu par savu pārstāvēto jomu, tostarp informēja par Covid-19 notikumu kopsavilkumu, secinājumiem par jaut notiekošos un pieņemtajiem lēmumiem, stratēģiju, kas palīdzēs strādāt nākotnē.

"Esmu drošs, ka lielai sabiedrības daļai pandēmija ir mainījusi tik ierasto stabilitāti zem kājām, taču jebkura situācija ir jāuztver kā izaicinājumus un iespēju robežās jāmeklē risinājumi. Liepājas pašvaldība jau no pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas ir operatīvi gatavojusi plānu, kurā tiktu iezīmēti galvenie atbalsta virzieni sabiedrības daļai un nozarēm, kas ir cietušas visvairāk. Jau marta beigās tika uzsākta uzņēmēju aptauja un ar LTRK palīdzību organizējām tikšanos ar Liepājas uzņēmējiem, lai noskaidrotu kādus riskus rada ārkārtējā situācija un kā pašvaldība var iesaistīties ar atbalsta funkciju. Paralēli strādājām pie valdības gatavoto dokumentu komentēšanas un priekšlikumu sniegšanas, lai valdības izstrādātā atbalstu programma maksimāli tiktu orientēta uz plašu uzņēmēju un darba ņēmēju loku. Šobrīd jau veicam plānošanas darbus, kas vērsti uz darbaspēka stimulēšanu un darbavietu radīšanu. Pārorientējām tradicionālos projektu atbalsta konkursus uz atbalstu konkrētām uzņēmēju grupām, piemēram – līdzfinansējums projektiem šogad būs pieejams tūrisma un ēdināšanas jomas atbalsta konkursa un kultūras jomas atbalsta konkursa ietvaros. Veicot šī gada budžeta grozījumus, ievērojami palielinājām izdevumus, kas saistīti ar pilsētas vides labiekārtošanas darbiem, kuru veikšanai varam piesaistīt vietējos uzņēmējus. Tāpat samazinājām pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās līdz š.g. septembrim. Esam jau uzsākuši un plānojam turpināt ierastā mārketinga pārorientēšanu uz vietējo uzņēmēju atbalstīšanu. Šajā situācijā ir svarīgi saprast izaicinājumus, kas radušies - operatīvi meklēt risinājumus un sniegt atbalsta funkciju jebkurai sabiedrības daļa," norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Savukārt, ALTUM valdes loceklis Jēkabs Krieviņš norāda: “Kopš krīzes sākuma ALTUM finanšu instrumentu kopējais efekts tautsaimniecībā sniedzas  jau pāri 235 miljoniem eiro, un šie apjomi ar katru dienu pieaug. Tas nepilnu trīs mēnešu periodā ir ļoti nozīmīgs atbalsta apjoms, kas ir iepludināts ekonomikā. Aptuveni divas trešdaļas šī apjoma ir īpašie krīzes instrumenti, savukārt pārējais ir ALTUM ikdienas instrumenti – finansējums MVU, aizdevumi biznesa uzsācējiem, lauksaimniecības zemes iegādei, mazajam biznesam laukos un citi.  Uzņēmumi visā Latvijā tos izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām un būtiski, ka pieprasījums pēc šiem instrumentiem nav mazinājies arī krīzes mēnešos”.