Pārlekt uz galveno saturu

Prezentēts LTRK Ekonomikas indekss. Uzņēmēju noskaņojums par nākotni tuvojas 2009. gada krīzes līmenim

Prezentēts LTRK Ekonomikas indekss. Uzņēmēju noskaņojums par nākotni tuvojas 2009. gada krīzes līmenim

LTRK Ekonomikas indekss ir indikators, kas raksturo Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. LTRK Ekonomikas indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī.

2020. gada 1. ceturksnī LTRK Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Jāatzīmē, ka zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009 gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem.

“Šis  ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības  ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja nevēlamies šos rādītājus redzēt valsts budžetā IKP kritumā,  jāturpina pilnveidot atbalsta instrumentu kopumu. Jārīkojas ir apsteidzoši, lai pētījuma datu scenāriju mēs nepiedzīvotu realitāt,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK Ekonomikas indeksa vērtības dažādās ekonomikas nozarēs liecina, ka 2020. gada 1. ceturksnī pesimistisks noskaņojums vērojams visās tautsaimniecības jomās. Salīdzinoši nedaudz mazāk pesimistiski noskaņoti ražošanas jomas uzņēmumu vadītāji (41.62); jau pesimistiskāk noskaņoti būvniecības jomas (39.15) un tirdzniecības jomas (38.28) uzņēmumu vadītāji, bet salīdzinoši vispesimistiskāk noskaņoti pakalpojumu jomas uzņēmumu vadītāji (37.66).

Attiecībā uz nākamajiem sešiem mēnešiem uzņēmēju prognozes ir šādas:

  • 28% uzņēmēju paredz, ka konkurence viņu pārstāvētajā nozarē palielināsies, bet 15% - ka samazināsies; 51% prognozē, ka tā nemainīsies;
  • Tikai 3% uzņēmēju paredz, ka darbinieku skaits viņu uzņēmumā palielināsies, bet 42% - ka samazināsies; 48% prognozē, ka tas nemainīsies.

Aplūkojot indeksa vērtības atkarībā no tā, vai uzņēmums nodarbojas ar preču vai pakalpojumu eksportu vai nē, redzams, ka 2020. gada 1. ceturksnī gan eksportējošo, gan neeksportējošo uzņēmumu vadītāji ir noskaņoti pesimistiski (indeksa vērtības ir 36.21 punkti eksportējošo uzņēmumu grupā un 39.98 punkti neeksportējošo uzņēmumu grupā).

Indeksa vērtība, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, eksportējošo uzņēmumu grupā ir samazinājusies par nepilniem sešpadsmit punktiem un neeksportējošo uzņēmumu grupā - par aptuveni vienpadsmit punktiem. Abu grupu indeksa vērtību starpība 2020. gada 1.ceturksnī pirmo reizi kopš 2012. gada trešā ceturkšņa, kad pirmo reizi tika aprēķināts indekss šīm uzņēmumu grupām, ir negatīva - tā ir -3.77 punkti.

“ Pirmo reizi vēsturē eksportētāju sentiments ir  “nogāzies” pat zem to uzņēmumu līmeņa, kas strādā iekšējā tirgū. Šis ir spēcīgs signāls, kuru jāsadzird, un ir jārīkojas. Eksportētāji ir budžeta mugurkauls, un eksports ir viens no galvenajiem virzieniem, pie kura būtu jāstrādā pastiprinātā režīmā.”, komentē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji (rūpniecības, pakalpojumu, būvniecības un tirdzniecības) dažāda lieluma uzņēmumu pārstāvji visā Latvijā.

 

Aicinām iepazīties ar pētījumu detalizētāk:

 LTRK Ekonomikas indekss 

LTRK Ekonomikas indeksa aptaujas rezultāti