Pārlekt uz galveno saturu

Uzņēmēji: valstij jāmācās uzticēties uzņēmējiem

Uzņēmēji: valstij jāmācās uzticēties uzņēmējiem

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes (ZP) attālināti notikušās sēdes dienas kārtībā, līdzīgi kā iepriekšējā reizē, bija jautājumi par COVID-19 vīrusa pandēmijas ietekmi uz uzņēmējdarbību, vienlaikus pievēršot uzmanību instrumentiem, kas palīdz risināt krīzes laikā radušās problēmas.

LTRK ZP priekšsēdētājs Imants Kanaška, atklājot padomes sēdi, uzsvēra, ka šajā sarežģītajā laikā būtiska loma ir informācijas apmaiņai starp uzņēmējiem, pašvaldībām un valsts institūcijām, palīdzot izkristalizēt problēmas un meklējot tām piemērotākos risinājumus. «Šobrīd tiek strādāts pie Eiropas Savienības daudzgadu budžeta, kurā lieli līdzekļi paredzēti mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, un, tā kā tieši šādi uzņēmumi ir viens no tautsaimniecības stūrakmeņiem, tad būtu svarīgi, lai šie līdzekļi mērķtiecīgi sasniegtu tos, kuriem atbalsts nepieciešams. Jau šobrīd nepieciešams skaidri noteikt un sākt ieviest plašu atbalstu programmu, kas uzņēmējiem būs nepieciešama, beidzoties ārkārtējai situācijai un atveroties eksporta tirgiem. Nevar cerēt, ka sportists, kurš netrenējas, uzreiz startējot sacensībās, uzrādīs labus rezultātus. Ar uzņēmējiem ir tieši tāpat – jābūt nodrošinātiem visiem priekšnosacījumiem, sākot no finanšu instrumentiem līdz būtiski samazinātai birokrātijai, lai nekas netraucētu strauji atkopties pēc krīzes un valstij iziet no recesijas,» uzsvēra I.Kanaška.

Sēdes laikā izvērtās plašas diskusijas par atbalsta instrumentiem, kurus var izmantot COVID-19 vīrusa izraisītās krīzes skartie uzņēmēji. Lai arī atzinīgi tika vērtēts jau paveiktais, tomēr no vairākiem uzņēmējiem izskanēja aicinājumi, pilnveidot atbalsta instrumentus. Kāds viens no tiem tika minēta, piemēram, daļējā dīkstāve, kura Latvijā nav ieviesta. Arī Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis ZP sēdes čatā atzina, ka EK atbalsta daļēju dīkstāvi kā efektīvu atbalsta instrumentu šajā krīzes laikā. Uzņēmēji kritizēja publiski izskanējušo informāciju, ka daļējā dīkstāve mūsu valstī netiks ieviesta tādēļ, ka to ir ļoti grūti izkontrolēt, un tas ļauj izdarīt secinājumu – valsts, pretēji Eiropas Komisijai, uzņēmējiem neuzticas un uzskata, ka tie uzreiz sāks krāpties.   

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš klātesošos iepazīstināja ar ekonomikas atkopšanās plānu, kuru, pateicoties LTRK aktīvajam darbam, atbalstījusi arī valdība. Tajā būtiska loma atvēlēta, piemēram, lētiem un ilgiem finanšu atbalsta instrumentiem, eksporta tirgus atbalstam un tā paplašināšanai un citām būtiskām lietām, kas palīdzēs iziet no recesijas Latvijas ekonomikai. «LTRK rosinājusi daudzas lietas, kuras būtu nepieciešams ieviest, tostarp obligātās iepirkumu komponentes kompensācijas mehānismu ražotājiem, tādējādi atbrīvojot līdzekļus viņu attīstībai,» norādīja J.Endziņš.

Tam, ka tieši ierobežotie finanšu līdzekļi, var bremzēt ekonomikas atkopšanos, piekrita daudzi sēdes dalībnieki, norādot, ka būtu jāpanāk aizdevumu izsniegšana uz maziem procentiem. Jēkabpils uzņēmuma «DLLA» valdes priekšsēdētājs Armands Lībietis vēl vairāk bija iedziļinājies piedāvātajos atbalsta instrumentos, piedāvājot virkni ierosinājumu uzlabojumiem. Kā vienu no tiem viņš minēja nepieciešamību grozīt nosacījumus Ekonomikas ministrija izstrādātajai programmai par garantijām un aizdevumiem ilgtermiņa aizdevumiem komersantiem, nosakot, ka komersantam jādod iespēja iekārtas iegādāties pa tiešo no ražotāja, nevis caur starpniekiem, kā arī jāļauj investīciju līdzekļus ieguldīt ne tikai jaunu ražošanas ēku celtniecībā, bet arī jau esošo rekonstrukcijā.

Sēdē attālināti piedalījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks, kurš klātesošos iepazīstināja ar Bauskas novadā īstenotajiem projektiem un sniegto atbalstu uzņēmējiem COVID-19 krīzes laikā. Skarts tika arī administratīvi teritoriālās reformas jautājums, kas varētu būtiski paplašināt Bauskas novada robežas. Uz to gan A. Jātnieks skatījās gana skeptiski, jo pagaidām neesot skaidrs, vai, paplašinoties teritorijai, pietiks līdzekļu, piemēram, infrastruktūras uzturēšanai un pilnveidošanai.