Pārlekt uz galveno saturu

PIEŅEMTIE TIESĪBU AKTI

Tiesību akti

Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējās situācijas pagarinājumu līdz šī gada 12. maijam, tādējādi pagarinot 12. marta valdības rīkojuma par “Ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darbības laiku

 

 

 

 

 

24.04. spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 31.marta noteikumos Nr.179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība", kas precizē kritērijus un prasības, atbilstoši kurām krīzes skartās pašnodarbinātās personas var pieteikties dīkstāves pabalstam.

Grozījumi paredz, ka:
- uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātas personas, kuras vienlaikus ir nepilnas slodzes darbinieki, bet šajā darbā vidēji mēnesī saņem mazāk par 430 eiro mēnesī;
- pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kas vienlaikus veic pedagoģisko vai radošo darbu valsts vai pašvaldības budžeta iestādē vai to kontrolētā uzņēmumā un saņem atalgojumu, kas vidēji mēnesī ir mazāks par minimālo algu;
- pabalstu varēs saņemt arī, ja cilvēks saņem vecuma vai izdienas pensiju, kā arī pašnodarbinātās personas, kuras nodarbina darbiniekus.

24.03. Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem", kas precizē kritērijus attiecībā uz krīzes skartajiem darba devējiem, kas var pretendēt uz atbalstu, kā arī normas kādos gadījumos krīzes pabalstu nepiešķir.

Grozījumi precizē:
- kvalifikācijas kritērijus dīkstāves pabalstam tādiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019.gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību;
- normu 12.14 apakšpunktā, nosakot, ka dīkstāves pabalstu nepiešķir valdes locekļiem, ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 euro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 euro.

24.03. Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem", kas precizē kritērijus attiecībā uz krīzes skartajiem darba devējiem, kas var pretendēt uz atbalstu, kā arī normas kādos gadījumos krīzes pabalstu nepiešķir.

Grozījumi precizē:
- kvalifikācijas kritērijus dīkstāves pabalstam tādiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019.gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību;
- normu 12.14 apakšpunktā, nosakot, ka dīkstāves pabalstu nepiešķir valdes locekļiem, ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 euro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 euro.

23.03. Saeima ārkārtas sēdē pieņēma grozījumus likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas paredz īstenot vēl vairākus papildu atbalsta pasākumus.

Grozījumi paredz, ka:
- izdevumi, kas radušies, sniedzot sociālo atbalstu, tiek atzīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām un tos neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli;
- VID atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var apstrīdēt vienīgi administratīvā akta adresāts – pašnodarbinātā persona vai darba devējs, nevis darbinieks;
- sociālie uzņēmumi un sabiedriskā labuma organizācijas, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības organizāciju un uzņēmumu darbības pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par pagājušo gadu var iesniegt līdz šī gada 31.jūlijam;
- pašvaldību kapitālsabiedrības, kuru apgrozījums Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir samazinājies par 50 procentiem, var saņemt valsts budžeta aizdevumu uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu tā uzturēšanas izdevumu finansējumu;
- kravas pārvadājumu transportlīdzekļiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā netiek izmantoti, varēs pārtraukt transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, nenododot numura zīmes, un pirms termiņa izbeigt obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises darbību.

16.04. Ministru prezidents pieņēma rīkojumu Nr. 2020/1.2.1.-64 "Par ekonomikas attīstības grupu", ar ko izveido ekonomikas attīstības grupu, lai radītu daudzveidīgu atbalsta instrumentu kopumu ekonomikas stimulēšanai, mobilizējot esošos budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tai skaitā pilnveidojot esošās atbalsta programmas, kā arī īstenojot jaunus atbalsta pasākumus Covid-19 izplatības radīto ekonomisko grūtību mazināšanai, un sniegtu priekšlikumus ilgtermiņa attīstībai. Tās sastāvā iekļauts arī LTRK prezidents A.Rostovskis.

10.04. stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem", kas precizē, kā aprēķina dīkstāves pabalstu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem, normas, kas nosaka, ka dīkstāves pabalstu var saņemt arī mazu uzņēmumu valdes locekļi, vecuma un izdienas pensiju saņēmēji. Grozījumi arī paredz, ka dīkstāves pabalsta saņēmējam par katru apgādībā esošo bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, papildus piešķir piemaksu 50 euro apmērā.

05.04. spēkā stājās likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību", kas nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai.

03.04. stājās spēkā Ministru kabinieta noteikumu Nr.180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību", kas paredz gadījumus, kādos uzņēmēju ārkārtējās situācijas laikā atbrīvo no nomas maksas, ja telpas uzņēmuma saimnieciskajai darbībai nomātas no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības.

03.04. spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr.179 *"Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība"*, kas kārtību, kādā pašnodarbinātā persona un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji piesakās dīkstāves pabalstam, un kārtību, kādā aprēķina un saņem dīkstāves pabalstu.

02.04. Ministru kabinets pieņēma grozījumus 26.03. noteikumos Nr.165 “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”, precizējot atbalsta saņemšanas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs pieteikties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām.

Atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019. gada 1. marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Uzņēmums varēs pieteikties atbalstam, ja tam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro, vai ja lielāka parāda gadījumā tam piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

02.04. Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību", kas paredz gadījumus, kādos uzņēmēju ārkārtējās situācijas laikā atbrīvo no nomas maksas, ja telpas uzņēmuma saimnieciskajai darbībai nomātas no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības.

31.03. sēdē Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu "*Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ikmēneša progresu un projektu izdevumu attiecināmību nepārvaramas varas gadījumā Covid-19 ietekmē*", kas paredz iespēju ES fondu projektos veiktos izdevumus līdzfinansēt no ES fondiem gadījumā, kad darbību izpildi ietekmējusi COVID-19 izplatība, atzīstot COVID-19 ietekmi uz projekta īstenošanu par nepārvaramas varas apstākļiem.

Plašāka informācija pieejama ŠEIT.

31.03. Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajām personām, kuras skar Covid–19 izplatība", kas paredz kārtību, kādā pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji var pieteikties un saņemt dīkstāves pabalstu.

pašnodarbinātie

30.03. Ekonomikas ministrs izdevis rīkojumu par nepieciešamību tirgotājiem organizēt apmeklētāju plūsmas kontroli, nodrošinot, ka tirdzniecības vietā vienlaicīgi neatrodas vairāk kā 1 apmeklētājs uz 4 kvadrātmetriem no tirdzniecības zāles platības. Plašāk šeit.

 

30.03. Ekonomikas ministrs ir izdevis rīkojumu, kas paredz, ka sabiedriskās ēdināšanas vietām ir jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, maksimāli pieļaujamais apmekētāju skaits zālē.Plašāk šeit.

 

29.03. Ministru kabinets veicis grozījumus 12. marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", paredzot, ka darba devējs šādā ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes. Tas neattiecas uz personām, kuras ir paredzēts nodarbināt bīstamos darbos, kur pastāv augsts nelaimes gadījumu risks pašam nodarbinātajam vai apkārtējiem (piemēram, darbs augstumā, kravas celtņa vadīšana, darbs ar bīstamām iekārtām utt.). Taču, ja šādiem darbiniekiem jau ir izsniegta obligātās veselības pārbaudes izziņa, kas būtu jāatjauno, tad viņi var turpināt darbu bez atjaunotās izziņas.
Tad, kad veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana būs atjaunota, veselības pārbaudes būs jāveic ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža.

 

26.03. Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem", kas nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka Covid-19 izraisītās krīzes skartos darba devējus un krīzes skartos nodokļu maksātājus, un kārtību, kādā piesakās dīkstāves pabalsta kompensēšanai un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

24.03. Ministru kabinets pieņēma sekojošus tiesību aktus:
Ministru kabineta noteikumi Nr.51 "Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija", nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija;
Ministru kabineta noteikumi Nr.152 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība", kas nosaka kārtību un apmēru, kādā kompensē atlīdzību  darbiniekam, kas tiek nodarbināts krīzes skartajā nozarē;

20.03. Saeima pieņēma likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kāmērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašus atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu. Uzzini, ko likums paredz šeit.

 

20.03. Saeima pieņēma grozījumu likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, lai ārkārtējās situācijas laikā sniegtu atbalstu darba devējiem darbnespējas lapu apmaksā.