Pārlekt uz galveno saturu

AC4SME mācību vizīte Berlīnē

AC4SME

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji 2017. gada 13.-17. martā projekta AC4SME ietvaros Vācijā (Berlīnē) piedalījās mācību un pieredzes apmaiņas vizītē, ar mērķi iepazīties ar darba vidē balstītās izglītības sistēmu Vācijā, Tirdzniecības kameras lomu tajā, kā arī izstrādāt praktiskus priekšlikumus labās prakses piemēru ieviešanai Latvijā. Mācību vizītē piedalījās arī pārstāvji no Turcijas, Itālijas, Rumānijas, Bulgārijas un Spānijas Tirdzniecības kamerām.

Vizītes ietvaros mācību dalībnieki apmeklēja uzņēmuma “ABB” mācību centru (ABB Training Center GmbH & Co), viesojās Berlīnes Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (Chamber of Industry and Commerce Berlin), Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru apvienībā (Deutsche Industrie - und Handelskammertag), Ferdinanta Brauna institūtā (Ferdinand-Braun-Institut),  kā arī profesionālajā skolā „OSZ TIEM”.

Uzņēmuma “ABB” mācību centra apmeklējuma ietvaros vizītes dalībnieki uzzināja, ka uzņēmums duālās izglītības ietvaros ne tikai skolo mācekļus savām vajadzībām, bet arī vairāk kā 150 citiem savas nozares sadarbības uzņēmumiem (aptuveni 95% no ABB Training Center GmbH & Co kopējo mācekļu skaita). No uzņēmuma ABB Vācijā strādājošajiem darbiniekiem, 6,7% ir duālās profesionālās izglītības mācekļi. Sadarbības uzņēmumiem skolot savus mācekļus ABB mācību centrā ir maksas pakalpojums, tomēr uzņēmumi ir ieinteresēti šo iespēju izmantot, jo nereti ir situācija, kad uzņēmumiem nav pieejama nepieciešamā tehnika vai treneri, lai nodrošinātu savu darbinieku apmācību. Daļu no apmācību maksas sedz valsts.

Lai mācekļi varētu uzsākt mācības ABB mācību centrā, nepieciešams nokārtot zināšanu pārbaudes testus matemātikā un fizikā, kā arī piedalīties intervijā, lai izvēlētos mācību programmu, kas atbilstu vakancēm, kas būs pieejamas uzņēmumā. Mācības ABB mācību centrā notiek četrus gadus – pirmos divus gadus mācības notiek vienu nedēļu skolā, apgūstot teoriju, un divas nedēļas uzņēmumā, praktiski pielietojot iegūtās zināšanas, bet trešajā gadā notiek tikai mācības uzņēmumā. Savukārt, ceturtajā gadā notiek gatavošanās eksāmeniem. ABB mācību centrs nodrošina ne tikai pašu mācību procesu, bet arī sagatavošanos pārbaudes darbiem, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu, kā arī, nepieciešamības gadījumā nodrošina mācekļu tālākizglītību.

Apmeklējot Berlīnes Rūpniecības un tirdzniecības kameru (IHK), mācību vizītes dalībnieki uzzināja, kā Vācijā tiek organizēta darba vidē balstītā izglītības sistēma, un kāda ir Tirdzniecības kameru loma un pienākumi mācību sistēmas ietvaros.

Vācijas Tirdzniecības kameru sistēma ir veidota no jumta organizācijas – Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru apvienības (DIHK), 77 reģionālajām Rūpniecības un tirdzniecības kamerām (IHK), kā arī starptautiskā Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru tīkla (AHK) vairāk kā 130 valstīs. Vācijā uzņēmumiem dalība Rūpniecības un tirdzniecības kamerā ir obligāta.

Darba vidē balstītā izglītības sistēma Vācijā ir regulēta ar likumu (Vocational Training Act) kopš 1969. gada, un likumā ir noteikts, kādiem kritērijiem uzņēmumam ir jāatbilst, lai varētu mācīt jauniešus, kā arī definētas vairāk kā 330 mācību profesijas, kurās ir iespējams piedāvāt darba vidē balstītu izglītību.

Valsts ir deleģējusi IHK darba vidē balstītās izglītības sistēmas organizēšanu un uzraudzību. IHK ir atbildīga par 270 no 330 profesijām, un tās pienākumos ietilpst uzraudzīt, vai uzņēmumi atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem lai mācītu jauniešus, palīdzēt jauniešiem atrast atbilstošas prakses vietas, konsultēt un atbalstīt uzņēmumus un jauniešus mācībām nepieciešamās dokumentācijas sakārtošanai (uzņēmums pirms apmācību uzsākšanas slēdz vienošanos ar apmācāmo), palīdzēt risināt domstarpības starp mācekļiem un uzņēmumiem, organizēt eksāmenus un mācekļu sertifikāciju, kā uzraudzīt kopējo mācību procesa kvalitāti.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu profesiju apguvi visā Vācijas teritorijā, ir izveidoti un apstiprināti apmācību kritēriji katrai profesijai, kuru izstrādē ir piedalījušies industriju eksperti, kam ir praktiska pieredze profesijā. Uzņēmumi brīvprātīgi lemj, vai piedalīties darba vidē balstītās izglītības procesa nodrošināšanā. Tiem, kas pieņem pozitīvu lēmumu, jāreģistrējas IHK izveidotā sistēmā, kā arī jāspēj nodrošināt treneri jauniešu apmācībām.

IHK izveidotā sistēma ir nozīmīgs atbalsts gan uzņēmumiem, gan mācekļiem, gan valstij. Ar tās palīdzību uzņēmumiem ir vieglāk atrast prasmīgus darbiniekus, nodrošinot konkurētspēju un veicinot inovācijas, mācekļiem tiek piedāvāta “mācīšanās darot”, kas dod praktisku pieredzi un karjeras iespējas uzņēmumā pēc prakses laika beigām, savukārt pateicoties veiksmīgi izveidotajai un organizētajai darba vidē balstītajai izglītības sistēmai, Vācijā ir ļoti zems jauniešu bezdarba līmenis. Šobrīd Vācijā kopumā darba vidē balstītā izglītības sistēmā mācās aptuveni 1,4 miljons jauniešu, vidēji 500 000 uzņēmumi piedāvā mācību iespējas, bet 330 000 uzņēmumu treneri ir reģistrēti IHK sistēmā.

Apmeklējot Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru apvienību (DIHK), mācību dalībnieki uzzināja par starptautiskā Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru tīkla (AHK) lomu darba vidē balstītās izglītības sistēmā. Kopš 2005. gada duālās izglītības dalībniekiem tiek dota iespēja ne tikai mācīties uzņēmumos, kas atrodas Vācijas teritorijā, bet arī sadarbības valstu uzņēmumos, kas nodrošina tādu pašu standartizētu sistēmu un mācību kvalitāti, kā Vācijas uzņēmumi. Mācoties šajos ārvalstu uzņēmos, jaunieši iegūst gan starptautisku pieredzi, gan sertifikātu, kas ir atzīts arī Vācijā.

Viesojoties Ferdinanta Brauna institūtā (Ferdinand-Braun-Institut), kurš arī sniedz darba vidē balstītu mācību iespēju jauniešiem, tika gūts ieskats par to, kā institūts popularizē profesiju, kurā māca jauniešus, kā tiek izglītoti vecāki un jaunieši, kam jāpieņem lēmums par to, vai pēc obligātās izglītības beigšanas izvēlēties augstskolu, vai darba vidē balstītas mācības, kā arī to, kādas aktivitātes tiek veiktas, lai “tehniskajām” profesijām piesaistītu mācīties arī meitenes, kuras šobrīd šāda vieda profesijas apgūst salīdzinoši mazā skaitā.

Savukārt, apmeklējot profesionālo skolu „OSZ TIEM” mācību dalībniekiem bija iespēja apskatīt, kā notiek mācības skolas vidē, kā arī uzdot jautājumus dažiem no skolas audzēkņiem, lai labāk izprastu viņu motivāciju, izvēloties mācības duālās izglītības sistēmā. Kā viens no nozīmīgākajiem motivējošajiem faktoriem tika minēts darba samaksa. Jauniešiem, kas izvēlas mācīties duālās sistēmas ietvaros ir darba samaksa, kā tiek nodrošinātas atvaļinājuma dienas tādā pašā apmērā kā citiem uzņēmuma darbiniekiem. Darba samaksa ir robežās no 450 – 900 EUR, un tās apmērs ir atkarīgs no uzņēmuma, kurā jaunietis mācās, kā arī no mācību gada.

Kopumā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji secināja, ka mācību un pieredzes apmaiņas vizīte bija vērtīga turpmākam darbam profesionālās izglītības jautājumos un sniedza jaunas idejas aktivitātēm šajā jautājumā kopumā.

AC4SME ir starptautisks projekts kurā ir iesaistīti 12 partneriem no dažādām Eiropas valstīm. Projekta uzdevums ir veicināt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) piedāvāt jauniešiem prakses vietas, organizējot mentoru tīklu, kas palīdzēt un konsultētu MVU. Realizējot projektu tiks izstrādāti materiāli un attīstīti mentori tirdzniecības un rūpniecības kamerās Eiropā, tajā skaitā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā. Pievienotā vērtība partneru tīklā ir pieredzes apmaiņa starp valstīm, kur tirdzniecības un rūpniecības kameras jau sniedz šāda veida atbalstu uzņēmumiem. Paredzamās aktivitātes ir fokusa grupu diskusijas, mentoru apmācības, izstrādāt atbalsta rīkus un veicināt MVU interesi piedāvāt jauniešiem prakses. Projekta darbības periods 01.10.2016 – 30.09.2018 un to līdzfinansē Erasmus + programma.

 

AC4SME logo        erasmus plus