- Par LTRK
- LTRK Stratēģija 2011. - 2013. gadam
- LTRK sniegtie pakalpojumi
- LTRK Domnīca
- LTRK Šķīrējtiesa
- Ārējās tirdzniecības dokumenti
- Kā kļūt par LTRK biedru
- Pasākumu kalendārs
- LTRK Biedru Kompetenču padomes
- Eksports/ Imports
- Sadarbības piedāvājumi
- E-iespējas uzņēmējiem
- Europe Direct informācijas centrs
- Saites
Ziņas no Eiropas Parlamenta Latvijā
Janvāra plenārsesijas laikā Eiropas Parlaments ievēlēs jaunu priekšsēdētāju, 14 viņa vietniekus un piecus kvestorus. Pašlaik zināmi trīs kandidāti uz amatu, ko līdz šim ieņēma Ježijs Buzeks (EPP, Polija) - Martins Šulcs (S&D, Vācija), Daiena Volisa (ALDE, Apvienotā Karaliste) un Nirdžs Deva (ECR, Apvienotā Karaliste).
Parlaments balsos par direktīvu, kuras mērķis ir uzlabot elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanu un pārstrādi, vienlaikus mazinot birokrātiju ražotājiem, kas ir finansiāli atbildīgi par atkritumu apsaimniekošanu. Deputāti uzsver, ka pārāk daudz ledusskapju, telefonu un citu ierīču Eiropā izmet atkritumos, tādējādi šķērdējot vērtīgus izejmateriālus.
Deputāti balsos par direktīvu, kas noteiks stingrākas pārbaudes par biocīdu ietekmi uz veselību un vidi, kā arī saskaņos procedūras uzņēmumiem, lai saņemtu atļauju pārdot to ražojumus tirgū. Turpmāk, lai Eiropā drīkstētu pārdot biocīdus (kukaiņu atbaidīšanai, žurku indēšanai vai baktēriju iznīcināšanai paredzētos līdzekļus), būs jāapliecina to nekaitīgums cilvēkiem un videi.
Pārtikas nelietderīgu izmešanu Eiropas Savienībā varētu mazināt vismaz par 50%, tādēļ steidzami jāīsteno pasākumi, deputāti uzsver rezolūcijā, par ko balsos janvāra plenārsesijā. Parlaments rosinās īstenot informācijas kampaņas, izglītot iedzīvotājus īpašos kursos, uzlabot iepakojuma un marķēšanas (pārdošanas termiņš) noteikumus.
Parlaments apstiprināja regulas grozījumus par to, ka veļas pulverim un trauku mašīnās lietojamajiem mazgāšanas līdzekļiem turpmāk vairs tikpat kā nedrīkstēs pievienot fosforu. Grozījumu mērķi ir aizsargāt dzīvos organismus Eiropas Savienības ūdens sistēmās un jūrās.
Eiropas Parlaments apstiprināja jaunus, patērētajiem draudzīgus iepakojuma marķēšanas noteikumus augļu sulām un nektāriem. Mērķis ir nepieļaut iespējamu patērētāju maldināšanu ar sulu nosaukumu, ja tās pagatavotas no vairāku veidu augļiem, vai maldināt ar apgalvojumu, ka sulai "nav pievienots cukurs".
Parlaments pieņēma direktīvu, kas paredz, ka noziegumu upuri, kuriem kādā dalībvalstī nodrošina aizsardzību pret personām, kas viņus apdraud, varēs saņemt tādu pašu aizsardzību arī citās dalībvalstīs. Noteikumi aizsargās personas, kas cietušas, piemēram, no dzimumnoziegumiem, uzmākšanās, nolaupīšanas, izsekošanas vai slepkavības mēģinājuma. Pēc direktīvas apstiprināšanas dalībvalstīm tā būs trīs gadu laikā jāievieš valsts tiesību aktos.
Parlaments pieņēma jaunu direktīvu, kas paredz vienotus noteikumus attiecībā uz likumīgajiem darba ņēmējiem no trešām valstīm. Direktīva nosaka, ka minētajiem darba ņēmējiem visā ES ir jānodrošina līdzīgas tiesības, darba apstākļi, sociālās garantijas, publiskie pakalpojumi tāpat kā dalībvalstu iedzīvotājiem. Jaunais tiesību akts ļauj darba ņēmējiem no ārvalstīm pieteikties darba un uzturēšanās atļaujai ar vienotu procedūru. Dalībvalstīm būs divos gados jāievieš direktīva valsts tiesību aktos.
Parlaments apstiprināja direktīvu, kas paredz Eiropas līmeņa obligātos noteikumus par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā. Ikvienai personai, ko tur aizdomās vai apsūdz par nozieguma izdarīšanu Eiropas Savienībā, ir jāsaņem saprotama informācija par viņa procesuālajām tiesībām, norādīts Parlamenta apstiprinātajā direktīvā. Savukārt ikvienam, ko arestē vai aiztur, paziņojums par viņa tiesībām ir jāsaņem rakstveidā. Deputāti panākuši, lai iekļautu arī tiesības klusēt, tiesības uz neatliekamo medicīnisko palīdzību un tiesības uz saziņu ar radiniekiem. ES dalībvalstīm būs divu gadu laikā direktīva jāievieš valsts tiesību aktos.
Decembrī pieņemtajā rezolūcijā Parlaments aicināja rīkot Krievijā jaunas, brīvas un taisnīgas Domes vēlēšanas un nekavējoties un pilnībā izmeklēt visus ziņojumus par krāpšanu un iebaidīšanu vēlēšanu laikā 4. decembrī.
Līdz 23. janvārim Latvijas jaunieši var pieteikt projektus Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balvas konkursam.
Vairāk par Kārļa Lielā balvu - šeit Liepāja,15.11.2011. Atvieglos ārstu iespējas strādāt citās dalībvalstīs
Parlaments balsos par Iekšējā tirgus komitejas izstrādāto rezolūciju, kas paredz paātrināt citās dalībvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšanas procesu, un atvieglos ārstu, inženieru, zobārstu un citu speciālistu iespējas strādāt citās ES dalībvalstīs.
Parlaments balsos par rezolūciju saskaņā ar kuru ir jāpalielina atbalsts veterināro zāļu izpētei, lai novērstu bišu mirstību, kā arī jākoordinē pasākumi, kas paredzēti arvien vairāk apdraudēto medus bišu aizsardzībai. Rezolūcijā uzsvērts, ka ES dalībvalstīm ir jāapvieno to centieni izpētes, profilaktiskās izpētes un kontroles jomā, kā arī jānodrošina pētījumu rezultātu apmaiņa starp laboratorijām, biškopjiem, lauksaimniekiem un ražotājiem, lai izvairītos no ieguldītā darba pārklāšanās un uzlabotu efektivitāti.
Eiropas Parlaments balsojumā apstiprināja jaunus noteikums, saskaņā ar kuriem seksuālas vardarbības pret bērniem veicēji un tās vērotāji internetā tiks bargi sodīti. Direktīva paredz, ka dalībvalstīm būs jāslēdz interneta mājas lapas, kas satur bērnu pornogrāfijas materiālus, vai jābloķē tām piekļuve visā ES.
Eiropas Parlamenta deputāti nobalsoja par rezolūciju, kurā aicina ES dalībvalstis līdz 2011. gada beigām atvērt savus darba tirgus Rumānijai un Bulgārijai. Deputāti aicina dalībvalstis pārskatīt to noteiktos pārejas posmu noteikumus par piekļuvi darba tirgum un mudina tās ES dalībvalstis, kuras joprojām piemēro ierobežojumus Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem, atcelt tos līdz 2011.gada beigām, nevis līdz 2013.gada beigām, kā to paredz ES pievienošanās līgums. EP deputāti norāda, ka ilgtermiņā šiem ierobežojumiem varētu būt negatīva ietekme uz tādām ES līgumos iekļautām pamatvērtībām un pamattiesībām kā pārvietošanās brīvība, diskriminācijas aizliegums, solidaritāte un līdztiesība.
Parlaments ar balsojumu par 2012.gada budžetu vēlas atbalstīt finansējumu izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijām, kā arī attīstībai un demokrātijas veicināšanai kaimiņvalstīs. Galvenās izmaiņas ietver izdevumu palielināšanu Palestīnai un miera procesam, ārējo robežu patruļām Vidusjūrā, bēgļu plūsmu pārvaldībai un izaugsmi stimulējošām programmām (stratēģijai „ES 2020").
25. novembrī, ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā Eiropas Parlamenta Informācijas birojs organizē diskusiju par Latvijai aktuālo tēmu "ES daudzgadu finanšu perspektīva - kā varam aizstāvēt Latvijas intereses?".
24. novembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Jelgavā, norisināsies diskusiju cikls „Pārtikas drošība un Kopējās Lauksaimniecības politikas nākotne: Eiropas Parlamenta skatījums". Pirmajā daļā tiks apspriesti jautājumi par drošas pārtikas jēdzienu un iespēju sasniegt līdzsvaru starp ekoloģisku un ekonomiski izdevīgu ražošanu. Savukārt otrā daļa būs veltīta jautājumiem par Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni un ietekmi uz Latvijas lauksaimniekiem. Diskusijās piedalīsies EP deputāti Sandra Kalniete, Alfreds Rubiks, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš, kā arī LLU mācībspēki, eksperti, patērētāju un zemnieku organizāciju pārstāvji. Diskusiju varēs vērot tiešsaistē www.europarl.lv
Parlaments balsos par rezolūciju, kurā deputāti aicinās Padomi un Komisiju izvērtēt Rumānijas un Bulgārijas tiesības pievienoties Šengenas zonai. Eiropas Parlaments lūgs Padomi un Komisiju izvērtēt, vai bija "godīgi" un "likumīgi" šīm valstīm piemērot papildu kritērijus, kas nebija paredzēti sākumā, un uz nenoteiktu laiku atlikt šo divu valstu pievienošanos Šengenas zonai. Sīkāk
Eiropas Parlamenta deputāti balsos par likumprojektu, kas jau neoficiāli ir saskaņots ar Padomi, par jauniem Eiropas Savienības noteikumiem, kas kontrolēs šaujamieroču, tostarp sporta un medību ieroču eksportu. Parlaments vēlas nodrošināt gan maksimāli iespējamu drošību, gan to, ka medniekiem un sporta šaujamieroču lietotājiem, kas uz laiku pamet Eiropas Savienību, nebūtu jāpilda liekas procedūras, lai ieročus varētu izvest no valsts.
Parlamentā norisināsies debates un deputāti balsos par to, kā būtu jāveidojas pievienotās vērtības nodoklim (PVN) un kā to turpmāk varētu piemērot. PVN ir svarīgs dalībvalstu budžeta ieņēmuma avots, bet sistēmai ir vairāki trūkumi.
14.oktobrī Briselē durvis vēris Eiropas Parlamenta jaunais apmeklētāju centrs „Parlamentarium", kurš, izmantojot jaunāko tehnoloģiju un dažādus interaktīvus multivides rīkus, sniegs unikālu ieskatu deputātu darbā un palīdzēs noskaidrot, kā tas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi.
Parlaments apstiprināja jauno regulu, kas paredz novērst situācijas, lai vairumtirgotāji nevarētu gūt ienākumus no tirgus ļaunprātīgas izmantošanas. Tādējādi tiks aizsargāti galapatērētāji un Eiropas iedzīvotājiem garantētas pieņemamas enerģijas cenas. Eiropas Savienībā turpmāk notiks neatkarīga vairumtirgotāju pārraudzība, lai dalībvalstis varētu novērst vai pat sodīt konkurenci kropļojošas aktivitātes. Jaunie noteikumi tiek attiecināti un regulēs vairumtirdzniecību, kas saistīta ar elektroenerģijas vai dabasgāzes ražošanu, glabāšanu, patēriņa vai pārvades iekārtu jaudu un izmantošanu vai ir saistīta ar sašķidrinātas dabasgāzes iekārtu jaudu un izmantošanu.
Parlaments ir apstiprinājis izmaiņas Frontex pilnvarās. Turpmāk Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām būs jānodrošina, ka aktivitātes respektē cilvēka pamattiesības. Aģentūra finansēs vai līdzfinansēs pasākumus, piešķirot dotācijas no sava budžeta, un līdz ar to būs neatkarīga no dalībvalstu ieguldījuma. Eiropas robežsardzes vienības izvietos uz ārējām robežām ātrās reaģēšanas robežapsardzes operāciju un kopīgo pasākumu, eksperimentālo projektu un ātrās reaģēšanas operāciju laikā. Vienības dalībnieki būs dalībvalstu robežsargi, kuri norīkoti dienestam Eiropas robežsardzes vienībās.
EP deputāti nobalsoja par rezolūciju, kas aicina steidzami izstrādāt jaunu ceļu satiksmes drošības rīcības plānu. Rezolūcija iesaka automašīnās izmantot sistēmu dzinēja bloķēšanai, ja vadītājs jau vairākkārt notiesāts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, bet dzīvojamos rajonos noteikt braukšanas ātruma ierobežojumu 30 km stundā. Tāpat visā ES jāsaskaņo ceļu satiksmes noteikumi, jāuzlabo autovadītāju apmācība un jānosaka vienots pieļaujamo promiļu ierobežojums.
Eirozonas valstis turpmāk nevarēs ignorēt Komisijas brīdinājumus par budžeta politikas īstenošanu. Ekonomiskās pārvaldības tiesību akti, kurus Parlaments apstiprināja, nodrošinās, ka valstis ātrāk novērsīs ekonomikas traucējumus, palielinās caurskatāmību un uzlabos statistikas datu precizitāti un ticamību.
Parlaments apstiprinātā rezolūcijā nosaucis Palestīnas valstiskuma atzīšanas centienus par likumīgiem un norāda, ka risinājums jārod gada laikā. Tomēr deputāti uzskata, ka Palestīnas valstiskumam jābūt ANO Ģenerālās asamblejas sesijas sarunu rezultātam.
EP deputāti nobalsoja par priekšlikumu samazināt Latvijas iemaksas apjomu šī gada budžetā par 6 miljoniem. Kopējā summa visām dalībvalstīm ir 4,54 miljardi, kura izveidojās no 2010.finanšu gada pārpalikuma. No tā 2,72 miljardus veido neizmantotie līdzekļi no 2010. gada programmām. Atlikusī summa veidojas no novēlotu maksājumu procentiem, soda naudām un valūtas kursa svārstībām.
Dalībvalstīm ir jābūt tiesībām patstāvīgi lemt par ģenētiski modificēto organismu kultūraugu (ĢMO) audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savā teritorijā, turklāt kā pamatojumu jāļauj tām izmantot atsauci par ietekmi uz vidi, tā nolēma EP deputāti. Parlaments ņēma vērā sociālekonomisko ietekmi, kas arī varētu tikt izmantots kā pamatojums aizliegumam, piemēram, kad ĢMO netīša ietekme uz dabīgiem kultūraugiem nevar tikt regulēta. Šobrīd ES ir atļauts audzēt tikai divus ĢMO kultūraugus - MON18 kukurūzu un kartupeļus Amflora, bet vairākās valstīs tos audzē komerciāliem nolūkiem. Austrijā, Francijā, Grieķijā, Ungārijā, Vācijā un Luksemburgā tiek piemēroti aizliegumi, pamatojoties uz t.s. "drošības klauzulu", ko paredz spēkā esošā 2001.gada direktīva.
Eiropas Parlaments apstiprināja rezolūciju par pārmaiņām Šengenas zonā, uzsverot, ka migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums nevar tikt izmantots kā pamatojums robežkontroles ieviešanai. Parlaments pauda dziļu nožēlu par vairāku dalībvalstu centieniem atjaunot robežkontroli un atkārtoti apstiprina savu stingro nostāju pret jebkādu jaunu Šengenas mehānismu, kuram būtu kādi citi mērķi, nevis pārvietošanās brīvības un Šengenas zonas ES līmeņa pārvaldības nostiprināšana.
Eiropas Parlaments atbalstīja direktīvu, ka ES valstis jau drīzumā sāks regulāri apmainīties ar automašīnu reģistrācijas datiem, lai varētu noskaidrot autovadītājus, kuri ir izdarījuši nopietnus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, atrodoties citā dalībvalstī. Jaunā direktīva palīdzēs uzlabot ceļu satiksmes drošību un nodrošinās, ka visi pārkāpēji likuma priekšā ir vienlīdzīgi, tostarp arī tie, kuri nedzīvo valstī, kurā izdarīts pārkāpums. Jaunie noteikumi attiecas uz tādiem pārkāpumiem kā ātruma pārsniegšana, braukšana alkohola vai narkotiku reibumā, drošības jostu nelietošana, luksofora sarkanā signāla neievērošana, aizsargķiveres nelietošana, braukšana pa autobusu joslu un citu aizliegtu brauktuvju izmantošana, mobilo telefonu vai citu sakaru iekārtu lietošana braukšanas laikā.
Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja jaunus ES marķēšanas noteikumus pārtikas precēm. Turpmāk pircēji varēs saņemt precīzāku informāciju un izvēlēties veselīgāku pārtiku. Marķējumā patērētājiem salasāmā veidā būs jānorāda pārtikas enerģētiskā vērtība, kā arī tauku, piesātināto tauku, ogļhidrātu, cukura, olbaltumvielu un sāls līmenis. Turpmāk patērētājiem būs vieglāk konstatēt, vai produkts satur alergēnus, jo tas būs norādīts produkta sastāvdaļu uzskaitījumā. Jaunie noteikumi tāpat paredz, ka informācija par alergēniem jānorāda arī nefasētiem produktiem, piemēram, pārtikai, ko piedāvā restorānos vai ēdnīcās.
EP deputāti uzskata, ka līdz 2015. gadam Eiropas Savienībā lielāko biržas sarakstos iekļauto uzņēmumu augstākajā vadībā vajadzētu būt līdz 30 % sieviešu un līdz 2020. gadam - 40 %. Ja vadošajos amatos sieviešu īpatsvaru neizdotos palielināt brīvprātīgi, būs jāizmanto ES tiesību akti. Biržas sarakstos iekļautajos ES lielākajos uzņēmumos patlaban valdes locekļu vidū ir 10 % sieviešu, un tikai 3 % sieviešu ir galvenās izpildpersonas.
Eiropas Parlaments debatēs par ziņojumiem, kuru mērķis ir stiprināt vienoto tirgu Eiropā. Vienu no ziņojumiem, kas ir veltīts pārvaldības un partnerības jautājumiem, ir sagatavojusi EP deputāte Sandra Kalniete (EPP, Latvija). Ziņojumā iekļautie priekšlikumi ir vērsti uz vienotā tirgus noteikumu stingru ievērošanu, pārkāpumu ātrāku novēršanu un labāku dialogu ar pilsonisko sabiedrību. Kā norāda deputāte: "Nav taisnīgi, ka tās dalībvalstis, kurām ir vislielākā ietekme uz vienotā tirgus noteikumu pieņemšanu, pašas arī visbiežāk pārkāpj šos noteikumus un rada barjeras. Tas ir slēpts protekcionisms, no kā cieš mazie uzņēmēji un patērētāji. Eiropas Komisijai ir jābūt enerģiskai un neatkarīgai šo noteikumu ieviešanā un kontrolē."
Parlaments apstiprināja grozījumus jaunajai patērētāju tiesību direktīvai, kuri nostiprina patērētāju tiesības, īpaši attiecībā uz informācijas pieejamību pircējam, noteikumiem par piegādi un gadījumiem, kad tiek lauzts pirkuma līgums. Tāpat tiek precizēti arī noteikumi par digitāla formāta lejupielādējamām precēm un vienkāršotas administratīvās procedūras maziem un vidējiem uzņēmumiem. Galīgās EP nostājas apstiprināšana tika pārcelta, jo turpinās kompromisa sarunas ar Padomi, kas pārstāv dalībvalstu viedokli. Vairāk informācijas Eiropas Parlamenta mājaslapā
Parlaments atbalstīja likumprojektu, saskaņā ar kuru darba ņēmēji no trešajām valstīm varēs saņemt darba un uzturēšanās atļaujas, izmantojot vienotu procedūru. Tāpat trešo valstu darba ņēmējiem tiks nodrošinātas līdzīgas tiesības kā ES pilsoņiem attiecībā uz atalgojumu, darba laiku un atvaļinājumu, drošību un veselības aizsardzību darba vietā un sociālajām garantijām. Plānots, ka jaunie noteikumi attieksies uz trešo valstu iedzīvotajiem, kas piesakās dzīvošanai un darbam ES dalībvalstīs vai jau likumīgi uzturas kādā no dalībvalstīm, bet neatteiksies uz norīkotajiem darbiniekiem, kā arī bēgļiem, personām ar pastāvīgām uzturēšanās atļaujām un sezonas darba ņēmējiem. EP deputātu apstiprinātos grozījumus tālāk izskatīs dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministri. Lielbritānija, Īrija un Dānija izmantos tiesības nepiedalīsies šīs direktīvas pieņemšanā. Vairāk informācijas Eiropas Parlamenta mājaslapā
EP deputāti apstiprināja Komisijas priekšlikumu par kvotu palielināšanu vīna importam bez muitas nodokļa no Moldovas Republikas. Eiropas Komisija ierosināja šogad paaugstināt beznodokļu kvotas no 100 000 hektolitriem (hl) līdz 150 000 hl, nākamgad no 120 000 hl līdz 180 000 hl, savukārt 2013. gadā līdz 240 000 hl. Vairāk informācijas Eiropas Parlamenta majaslapā
Parlaments atbalstīja divas rezolūcijas: par Turcijas progresa ziņojumu un par Melnkalnes iestāšanās sarunu procesa panākumiem. Attiecībā uz Turciju, deputāti pauduši bažas par lēno progresu cilvēktiesību jomā un reformu īstenošanā. Deputāti arī apveica Melnkalni par tās oficiālās kandidātvalsts statusa iegūšanu, taču vienlaikus arī pauda bažas par korupciju valstī. Strupceļš Kipras un Turcijas sarunās, dialoga trūkums starp Turcijas politiskajām partijām un preses brīvības, kā arī citu pamatbrīvību apdraudējums - šie ir būtiskākie iemesli, kas palēnina Turcijas iestāšanās sarunas. Deputāti atzinīgi vērtē Turcijas konstitucionālo grozījumu pieņemšanu un uzsvēra vispārējas konstitucionālas reformas nepieciešamību, kas Turciju pārveidotu par pilnvērtīgi demokrātisku valsti, kuras pamatā ir cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība. Kā problēmu sfēras deputāti min preses brīvības samazināšanos, tostarp nacionālo un interneta mediju pašcenzūru, sieviešu situāciju - pieaugošais piespiedu laulību un sieviešu slepkavību skaits, pamatojoties ar "ģimenes goda pasargāšanu". Eiropas Parlaments sagaida, ka sarunas ar Melnkalni par iestāšanos ES sāksies šogad pēc Komisijas 2011. gada progresa ziņojuma publicēšanas, ja Melnkalne būs panākusi labu progresu, pildot Komisijas noteiktos kritērijus. Deputāti pauda bažas par korupciju, organizēto noziedzību un preses brīvības ierobežošanu, kā arī par korupcijas un organizētās noziedzības līmeni, diskrimināciju un preses brīvības ierobežošanu. Deputāti norādīja uz problēmām, ka sievietes nav pietiekoši pārstāvētas lēmumu pieņemšanas procesos un vadošos amatos. Lai arī kopumā valstī vērojamas labas attiecības starp dažādām etniskām grupām, rezolūcijā ir iekļauts aicinājums risināt jautājumus par romu, aškali un ēģiptiešu minoritāšu diskrimināciju. Deputāti aicina veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu izdevumu neatkarību un profesionalitāti, nodrošinot, lai plašsaziņas līdzekļu darbā nenotiktu politiska iejaukšanās un lai tiktu garantēta regulatīvo iestāžu neatkarība.
Vairāk informācijas Eiropas Parlamenta mājaslapā
Parlaments apstiprināja rezolūciju, kurā aicina noteikt minimālos ES līmeņa standartus, lai uzlabotu Eiropā dzīvojošo 10-12 miljonu romu tautības pārstāvju pieeju darbam, izglītībai, labākiem dzīves apstākļiem un veselības aprūpei. EP deputāti noteica prioritātes, kurām jāpievērš lielāka uzmanība visos lēmumu pieņemšanas līmeņos - municipālā, nacionālā un ES, lai veicinātu romu integrāciju. Komisijai ir jāprezentē rīcības plāns, kurā noteikti minimālie standarti ES līmenī attiecība uz izglītību, nodarbinātību, dzīves apstākļiem un veselības aprūpi. Komisijai ir jāizstrādā arī kritēriji dalībvalstu panākumu izvērtējumam un priekšlikumi sankcijām, ja minimālie standarti netiks nodrošināti. Plānots, ka Komisija prezentēs savus priekšlikumus ES Stratēģijai romu integrācijai aprīlī un Eiropadome varētu to pieņemt samitā 24.jūnijā. Romu integrācija ir viena no Ungārijas prezidentūras prioritātēm. Latvijā 2010.gada sākumā dzīvoja 8552 romu tautības pārstāvju, bet romu tautības organizāciju pārstāvji norāda, ka patiesais skaits varētu būt 12 - 15 000, jo dažādu sabiedrības aizspriedumu dēļ romi izvēlas noklusēt savu etnisko piederību. Pēdējos gados darba meklējumos Latviju ir pametuši vairāki tūkstoši romu tautības pārstāvju. Vairāk informācijas Eiropas Parlamenta mājaslapā
8.martā Parlaments atzīmēja Starptautiskās Sieviešu dienas 100. gadadienu ar debatēm un balsojumu par EP Sieviešu tiesību komitejas sagatavotajām divām rezolūcijām - par dzimumu līdztiesību un par sieviešu nabadzību. Deputāti apstiprināja arī trešo rezolūciju - par nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā.
Vidējā Eiropas Savienībā atalgojuma atšķirība vīriešiem un sievietēm ir 18%, bet vienā no dalībvalstīm atšķirība ir pat 30%. EP deputāti mudina ES dalībvalstis pienācīgi īstenot tiesību aktus, kuri attiecas uz principu „vienāds atalgojums par vienādu darbu" un aicina Komisiju piemērot sankcijas dalībvalstīm, kuras to neievēro.
EP deputāti uzsver, cik svarīgi ir reformēt makroekonomikas, sociālās un darba tirgus politiku, lai garantētu sievietēm ekonomisko un sociālo taisnīgumu un izstrādāt stratēģijas, lai veicinātu taisnīgu bagātības sadalījumu, garantēt iztikas minimumu un pienācīgas algas un pensijas. 2008.gadā aptuveni 85 miljoni ES iedzīvotāju dzīvoja zem nabadzības sliekšņa, un 17% sieviešu ES dalībvalstīs dzīvoja nabadzībā.
Nevienlīdzība veselības jomā
Vairāk informācijas Eiropas Parlamenta mājaslapā
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs 24.martā rīko semināru par brīvprātīgo darbu sportā.
Eiropas Parlamenta deputāti ar balsojumu apstiprināja, ka Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri vēlas doties uz Brazīliju tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkā, nebūs vajadzīga īstermiņa uzturēšanās vīza, kas ļauj valstī atrasties līdz trīs mēnešiem. Tas nozīme, ka Latvijas, Igaunijas, Maltas un Kipras pilsoņiem, kuriem līdz šim bija nepieciešama Brazīlijas vīza, tagad ir ļauts bez vīzas iebraukt īstermiņa uzturēšanās nolūkā.Lasīt vairāk
15.02.2011. Eiropas Parlamenta galīgajā balsojumā deputāti apstiprināja tiesību aktu par autobusu pasažieru tiesībām. Regula attiecas uz visiem regulārajiem pārvadājumiem valsts iekšienē un starp valstīm. Lasīt vairāk
16.02.2011. Parlaments apstiprināja direktīvu, kuras mērķis ir novērst viltotu zāļu izplatību legālās piegādes ķēdēs. Lai novērstu bīstamu medikamentu nokļūšanu pie pacientiem, jaunajā ES direktīvā iekļauta tirdzniecība internetā, jaunu drošības elementu un kontroles sistēma un sankciju ieviešanu, ja konstatēta viltošana.Lasīt sīkāk
Parlaments 16.februārī nobalsoja par rezolūciju, kurā uzsvērts, ka sarunas par Horvātijas dalību ES varētu noslēgties 2011.gada pirmajā pusē ar noteikumu, ka valsts veiks nepieciešamās reformas. Tomēr lielākais izaicinājums Horvātijai varētu būt tās skeptisko pilsoņu pārliecināšana par iespējām, ko sniedz kļūšana par ES dalībvalsti. Lasīt sīkāk
|
 
|
