Jaunumi

•   
  

 

•  „Pskov - 2010” ( 23.-24. septembrī )
  

    Latgales plānošanas reģions (LPR) aicina Jūs piedalīties augsta līmeņa starptautiskā biznesa forumā „Pskov - 2010”, kas notiks š.g. 23. – 24. septembrī Krievijas Federācijas Pleskavas pilsētā.
    Forumu organizē Pleskavas apgabala administrācija Dānijas – Krievijas ekonomiskās attīstības atbalsta programmas ietvaros. Biznesa forumā tiek aicināti piedalīties Krievijas, citu valstu uzņēmumi un asociācijas, reģionālās un vietējās pārvaldes institūciju pārstāvji, kā arī zinātniskās institūcijas un eksperti.

    Foruma mērķis ir  izvērst diskusiju par perspektīvām un prioritārām sfērām Pleskavas reģiona un Eiropas Savienības dalībvalstu pārrobežu sadarbības jomā.Pielikumā biznesa foruma plānotās darba kārtības projekts angļu un krievu valodās.

    Lūdzam Jūs pieteikt savu dalību šajā biznesa forumā līdz š.g. 20.septembrim pa e- pastu rsic@latgale.lv vai tālruni 65423801.

LPR plāno Latgales reģiona dalībniekiem nodrošināt transportu līdz/no (23. – 24.09) foruma norises vietai. Vīzas un uzturēšanās izmaksas netiek segtas.

 

Kontaktpersona no LPR puses - Andris Kucins, Latgales plānošanas reģiona speciālists, tālr. 65423801; mob.tālr. 26599050.

 

• Eiropas Savienība apstiprina atbalstu 264 miljonu eiro apmērā 19 Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, lai tām palīdzētu pārvarēt ekonomikas krīzes sekas

2010.gadā 3.septembrī

     Eiropas Komisija apstiprināja pirmos lēmumus par finansējuma 264 miljonu apmērā piešķiršanu 2010. gadā, izmantojot neaizsargātības FLEX mehānismu, lai visneaizsargātākajām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK) palīdzētu pārvarēt globālās finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes izraisītās sekas. Neaizsargātības FLEX mehānisms (V-FLEX) ir īstermiņa instruments, ar kura palīdzību divu gadu laikposmā (2009.-2010. gadā) tika piešķirti 500 miljoni eiro.
    „Jaunattīstības valstis joprojām saskaras ar lielām grūtībām, tostarp līdzekļu trūkumu valstu budžetos, kas ir globālās finanšu krīzes tiešas sekas. Šogad šis ES mehānisms palīdzēs 19 ĀKK valstīm saglabāt atbilstošu valsts izdevumu līmeni prioritārajās jomās, tādējādi samazinot ekonomikas lejupslīdes sociālo ietekmi,” teica Attīstības komisārs Andris Piebalgs.
    V-FLEX mehānisms ir Eiropas Savienības ātra atbilde, lai palīdzētu ekonomikas lejupslīdes vissmagāk skartajām valstīm, kurām ir vājas aizsargspējas pret ārējiem triecieniem. Pēc šo valstu lūguma 2010. gadā ar V-FLEX instrumenta starpniecību palīdzība tiks sniegta  Antigvai un Barbudai, Beninai, Burundi, Burkina Faso, Kaboverdei, Centrālāfrikas Republikai, Grenadai, Gvinejai-Bisavai, Haiti, Lesoto, Libērijai, Malāvijai, Kongo Demokrātiskajai Republikai, Samoa, Sjerraleonei, Togo, Tongai, Tuvalu un Zimbabvei. Šodien tika pieņemti lēmumi par finansējumu Burkina Faso (14 miljoni eiro) un Grenadai (2,5 miljoni eiro). Lēmumi par finansējumu citām valstīm tiks pieņemti 2010. gada rudenī.
    Līdz šim V-FLEX instrumenta ietvaros finansējumu 236 miljonu eiro apmērā ir saņēmušas šādas 15 valstis: Benina, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Komoru salas, Dominika, Gana, Grenada, Gvineja-Bisava, Haiti, Malāvija, Maurīcija, Seišela salas, Sjerraleone, Zālamana salas un Zambija.

 Lasīt vairāk

 

• Komisārs A. Šemeta apmeklē Ķīnu, lai pastiprinātu sadarbību muitas kontroles jomā un cīņu pret preču viltošanu

2010.gada 31. augustā

 

    ES nodokļu un muitas savienības, revīzijas un krāpšanas apkarošanas komisārs Aļģirds Šemeta rīt Šanhajas 2010. gada Pasaules izstādē atklās starptautisku konferenci par sadarbības veidošanu, lai veicinātu tirdzniecību starp Ķīnu un ES. Konferences mērķis ir izpētīt paņēmienus turpmākas muitas sadarbības uzlabošanai starp ES un Ķīnu, lai starp abām valstīm ļautu noritēt  netraucētai  tirdzniecības plūsmai, vienlaikus nodrošinot iedzīvotājiem augstu aizsardzības līmeni. Darba kā <<Kina Semeta.doc>> rtības galvenie jautājumi būs piegādes ķēdes nodrošināšana, kontrabandas  (jo īpaši cigarešu kontrabandas) apkarošana un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.
    Ķīna ir otrs lielākais ES tirdzniecības partneris pēc ASV un tās lielākais importa avots. ES ir lielākais Ķīnas eksporta tirgus. Tāpēc gan ES, gan Ķīna ir patiesi ieinteresētas nodrošināt, ka droši, autentiski un neviltoti produkti var viegli iekļūt abu valstu tirgos. Komisārs A. Šemeta Ķīnā uzturēsies  3 dienas, apspriežot ar valsts iestādēm un uzņēmējdarbības pārstāvjiem galvenos jautājumus saistībā ar muitas pasākumiem un cīņu pret krāpšanu, un apmeklēs Šanhajas ostu, lai tieši iepazītos ar Ķīnas muitas kontroles darbību.

Lasīt vairāk

 

• ES pilsoņi atbalsta Eiropas ekonomikas spēcīgāku pārvaldību

   

2010. gada 26.augustā

 

75 % eiropiešu uzskata, ka ekonomikas un finanšu politikas spēcīgāka koordinēšana ES dalībvalstu starpā būtu efektīva, pārvarot ekonomikas krīzi, – tā vēstīts Eirobarometra 2010. gada pavasara apsekojumā, kurā iekļauti Eiropas Savienībā divreiz gadā organizētās sabiedriskās aptaujas rezultāti. Apsekojums tika veikts maijā, kad Eiropas valstu parādu krīze sasniedza visaugstāko pakāpi, un to publicē šodien.

72 % eiropiešu atbalsta, ka ES stingrāk uzrauga svarīgāko starptautisko finanšu grupu darbību, — šis rādītājs, salīdzinot ar Eirobarometra 2009. gada rudens apsekojumu, ir palielinājies par četriem procentpunktiem. Krīzes apstākļos eiropieši ir pauduši bažas galvenokārt par pašreizējo ekonomikas situāciju (40 %, un šis rādītājs, salīdzinot ar 2009. gada rudens apsekojumu, nav mainījies), bezdarbu (48%, -3 procentpunkti) un cenu celšanos (20 %, +1). Turklāt krīze ir ietekmējusi iedzīvotāju izpratni par ES: 40 % (+3) eiropiešu savu priekšstatu par ES saista ar eiro), 45% (-1) — ar tiesībām brīvi pārvietoties, t.i., ceļot, studēt un strādāt ceļot jebkur ES, un 24 % (-4) — savu priekšstatu par ES saista ar mieru.

Lasīt vairāk

 

• Komisāre Georgijeva ierosina palielināt finansējumu plūdos cietušajiem Pakistānā līdz 70 miljoniem eiro
  

2010.gadā 18.augustā

 

    Reaģējot uz humāno krīzi, kas kļūst aizvien smagāka, Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un reaģēšanas krīzes situācijās komisāre Kristalīna Georgijeva šodien paziņoja, ka Komisija mobilizēs 30 miljonus eiro steidzamas tūlītējas palīdzības sniegšanai. Ar šo jaunāko finansējumu kopējā humānā atbalsta līdzekļu summa, ko Komisija piešķīrusi, lai palīdzētu plūdos cietušajiem iedzīvotājiem, sasniegs 70 miljonus eiro. Komisāre Georgijeva 23. augustā dosies uz plūdu skarto apgabalu Pakistānā un tiksies ar iestāžu pārstāvjiem un humānās palīdzības speciālistiem, kā arī ar plūdos cietušajiem cilvēkiem.”
    No 31. jūlija Eiropas Komisija Pakistānā plūdos cietušajiem ir sniegusi humāno palīdzību 40 miljonu eiro apmērā (sk. IP/10/1018 un IP/10/1048). Komisija pēdējos divpadsmit mēnešos, neskaitot šodienas paziņojumā pieprasīto summu, kopumā ir sniegusi 111,25 miljonus eiro humānās palīdzības jomā Pakistānā cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība.

Lasīt vairāk 

 

• ES projekta ietvaros piedāvās četrus bezmaksas koncertus

 2010.gada 12. augustā

 

Pateicoties Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" dalībai Eiropas Savienības (ES) finansētā projektā, klausītājiem trīs Latvijas pilsētās augusta otrajā pusē 13.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros būs iespējams bez maksas baudīt četrus koncertus.
    Koris "Latvija" kopā ar partneriem no Igaunijas (Dāvida Oistraha festivālu) un Somijas (Austrumhelsinku mūzikas institūta atbalsta asociāciju) ir iesaistījies ES projektā "Eiropas Savienības 5 gadi Baltijas jūras krastā", saņemot 250 000 eiro. Projekta ietvaros bezmaksas koncerti jau notikuši Saldū, Saulkrastos, Jūrmalā, Talsos un Rīgā, tāpat koris "Latvija" sniedzis koncertus arī Igaunijā, Zviedrijā un Somijā, iepazīstinot šo valstu klausītājus ar latviešu komponistu mūziku. Šis projekts īstenots Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas INTERREG IV A 2007-2013 ietvaros, kas tiek finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.  

Lasīt vairāk 

 

• Eiropas Savienības mājā varēs skatīt "Lidojumu" akmenī
  

2010.gada 8. augustā

 

Trešdien, 4.augustā, plkst. 17:30 Eiropas Savienības mājā tiks atklāta portugāļu tēlnieces Marijas Leālas da Koštas (Maria Leal da Costa) izstāde "Lidojums".

Izstāde, kurā būs aplūkojami vairāk nekā divdesmit darbi akmenī un metālā, ES mājas Mākslas istabā (Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā) būs apskatāma līdz 26.augustam. 4.augustā pulksten 17:30 to atklās Portugāles ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Žuau Luišs Niza Piņeiru (João Luís Niza Pinheiro).

M.L. da Košta (1964.) ir beigusi Lisabonas Mākslas akadēmiju, pilnveidojusi savas prasmes dažādu tēlnieku darbnīcās un gājusi savu ceļu, eksperimentējot un atklājot akmens, bronzas un dzelzs plastiku un pakļaujot šos materiālus glezniecības principiem. "Lidojumā" apskatāmos darbus vieno tematika, izvēlētais materiāls un krāsa, taču to raisītās izjūtas ir ļoti atšķirīgas. M.L.da Koštas darbi visā pasaulē bijuši apskatāmi vairāk nekā 40 personālizstādēs.

Izstāde ES mājā notiek ar Portugāles Vēstniecības un Kamoinša Portugāļu Valodas un Kultūras institūta (Instituto Camoes) atbalstu.

 

• Komisija piešķirs 8,3 miljonus eiro četriem jauniem LIFE+ projektiem Latvijā

2010.gada 23.jūlijā

 

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi finansējumu 210 jauniem projektiem, kas iesniegti, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai saņemtu līdzekļus no LIFE+ programmas (2007–2013) — Eiropas vides finansēšanas instrumenta. Projekti ir no visas Eiropas Savienības un aptver pasākumus dabas aizsardzības, vides politikas un informācijas un komunikācijas jomā. Pavisam kopā šo projektu ieguldījumu kopsumma ir 515 miljoni eiro, no kuriem ES piešķirs 249,8 miljonus eiro. Latviju pārstāvēs četri projekti, kam kopā atvēlēti 8,3 miljoni eiro.

Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: "LIFE+ programma joprojām nodrošina finansējumu kvalitatīviem un inovatīviem projektiem, kas ES sniedz lielu pievienoto vērtību. Manuprāt, šie jaunie projekti ne tikai sniegs ievērojamu artavu dabas aizsardzībā un vides uzlabošanā, bet arī visā Eiropā palīdzēs vairot izpratni par galvenajām vides problēmām, jo īpaši par bioloģiskās daudzveidības izzušanu, ūdens trūkumu un klimata pārmaiņām."

 

                       LIFE+ daba — 4 projekti (8,3 miljoni eiro)

DVIETE (Latvijas Dabas fonds)

        Galvenais projekta mērķis ir uzlabot griezes (Crex crex) aizsardzības statusu Latvijā un atjaunot sugas ligzdošanas biotopus līdz šim degradētā un pamestā Dvietes palienes daļā.

MARMONI (Baltijas Vides forums – Latvija)

        Projekta mērķis ir izstrādāt koncepciju, kā novērtēt jūras bioloģiskās daudzveidības (ieskaitot sugas un biotopus) aizsardzības statusu, izvērtējot gan dažādu cilvēka darbību ietekmi, gan dabas aizsardzības politikas ietekmi no sociālekonomiskā viedokļa. Galveno uzmanību pievēršot Baltijas jūras teritoriālajiem ūdeņiem un Igaunijas, Latvijas, Somijas un Zviedrijas  EEZ (ekskluzīvajai ekonomikas zonai), mērķis ir izmantot reģionālu pieeju jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringam nākotnē un starptautiski sadarboties, izvērtējot jūras bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā.

Life-HerpetoLatvia (Daugavpils pašvaldība)

        Projekta galvenais mērķis ir sekmēt Eiropas purva bruņurupuču  (Emys orbicularis), gludeno čūsku (Coronella austriaca) un sarkanvēdera ugunskrupju (Bombina bombina) populācijas palielināšanos un nodrošināt sugu izdzīvošanu ilgtermiņā Latvijā, īstenojot vairākus "in situ" un "ex situ" pasākumus un uzlabojot šo sugu tiesisko aizsardzību.

EREMITA MEADOWS (Daugavpils universitāte)

        Projekta mērķi ir šādi: izstrādāt visaptverošu ekoloģiskās pārvaldības sistēmu Fenoskandijas mežainajām pļavām un retām sugām, kas atkarīgas no veciem kokiem un neskartiem meža biotopiem, un nodrošināt divu ES prioritāro vaboļu sugu — lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremita) un dzeltenkrūšu ēnvaboles (Phryganophilus ruficollis) — saglabāšanu.

Lasīt vairāk

 

• Eiropas e-tiesiskuma portāls — ātras atbildes uz juridiskiem jautājumiem
  

 

2010.gada 16.jūlijā

Latvijas iedzīvotājam, kas ceļo Vācijā, vajadzīga advokāta palīdzība. Uzņēmējs no Francijas vēlas iegūt informāciju, kas pieejama Ungārijas zemesgrāmatā. Igaunijas tiesnesim radies jautājums par Spānijas tiesu sistēmu. Patlaban šādas informācijas ieguvei var būt vajadzīgas vairākas nedēļas.

Atbildes uz minētajiem jautājumiem Eiropas Savienības 22 valodās būs viegli pieejamas tiešsaistē. ES šodien atklāja Eiropas e-tiesiskuma portālu: šī tīmekļa vietne palīdz pilsoņiem, uzņēmumiem, advokātiem un tiesnešiem iegūt informāciju par pārrobežu juridiskajiem jautājumiem. Portāla pirmajā versijā, kurā ir vairāk nekā 12 000 lapu, atrodama informācija un saites par valstu tiesību aktiem un praksi visās dalībvalstīs. Piemēram, tajā sniegta informācija par juridisko palīdzību, tiesas iestāžu darbinieku apmācību un videokonferencēm, kā arī saites uz juridiskām datu bāzēm un tiešsaistes maksātnespējas reģistriem un zemesgrāmatām. Informācija par tiesiskuma jautājumiem patlaban ir viegli pieejama vairāk nekā 10 miljoniem pilsoņu, kas katru gadu ir iesaistīti pārrobežu tiesu procesos.

Lasīt vairāk 

e-tiesiskuma portāls: https://e-justice.europa.eu

 

• Eiropas Komisija aizsargā nodokļu maksātāju tiesības atgūt PVN

2010.gada 15.jūlijā

 

Šodien Komisija pieņēma priekšlikumu pagarināt termiņu PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai par 2009. gadu. Ņemot vērā to, ka dalībvalstis novēloti īstenojušas jauno PVN atmaksas procedūru, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, Komisija ierosina atvēlēt nodokļu maksātājiem ilgāku laiku PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai. Tajā pašā laikā Komisija ierosina saskaņot dažas iezīmes valstu PVN atmaksas elektroniskajos portālos, lai uzlabotu to sadarbspēju un pieejamību nodokļu maksātājiem.

PVN atmaksas direktīva stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, un tajā paredzēta PVN atmaksa par darījumu izmaksām, kas nodokļu maksātājiem radušās dalībvalstī, kurā tie nav reģistrēti. Ar direktīvu ievieš elektronisku sistēmu, kuru izmantojot nodokļu maksātājs iesniedz atmaksas pieteikumu portālā, kas izveidots dalībvalstī, kurā šis nodokļu maksātājs ir reģistrēts. Dalībvalstīm bija jānodrošina, ka šis elektroniskais portāls ir pieejams no 2010. gada 1. janvāra. Tomēr dažas dalībvalstis novēloti uzsāka savu portālu darbību, bet citas dalībvalstis saskārās ar vairākām tehniskām problēmām to ieviešanā un darbības uzsākšanā. Šādā situācijā nodokļu maksātājiem nebija iespējams iesniegt atmaksas pieteikumus. 

Lasīt vairāk

 

• Eiropas Komisija ierosina vienotus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus trešo valstu sezonas darbiniekiem

2010.gada 13.jūlijā

 

Eiropas Komisija šodien iesniedza priekšlikumu direktīvai par sezonas nodarbinātību. Priekšlikuma mērķis ir izveidot vienotu ieceļošanas un uzturēšanās procedūru ES, un tajā tiek definētas trešo valstu valstspiederīgo sezonas darbinieku tiesības.

“Tādās nozarēs kā lauksaimniecība, dārzkopība un tūrisms ES darba devēji kļūst arvien vairāk atkarīgi no darbaspēka piedāvājuma no trešām valstīm, jo šāda veida sezonas darbam ir pieejams arvien mazāks skaits ES pilsoņu. Tajā pašā laikā, lai aizsargātu pret ekspluatāciju šos sezonas darbiniekus, kuri bieži vien ir neaizsargāti un pakļauti riskam, mums ir jānodrošina viņiem labāki apstākļi un drošs juridiskais statuss. Tieši tas tiks panākts ar jauno direktīvu, un esmu pārliecināta, ka šodienas priekšlikums veicinās sezonas rakstura migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību”, teica iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.

Lasīt vairāk
 

• ES valstu valdības ir apstiprinājušas pirmo “ciešākas sadarbības” mehānismu Eiropas Savienībā, mērķis - palīdzēt starptautiskiem pāriem

2010.gada 12.jūlijā

Eiropas Savienības valstu valdības deva “zaļo gaismu” 14 ES valstīm virzīt uz priekšu noteikumus, saskaņā ar kuriem starptautiski pāri var izvēlēties, kuras valsts tiesības piemērot laulības šķiršanas gadījumā.

Jaunie noteikumi, kuri vēl nav pieņemti, dos iespēju pāriem izvairīties no emocionāli un finansiāli smaga tiesas procesa. Šī ir pirmā reize ES vēsturē, kad valstis izmanto “ciešākas sadarbības” mehānismu, kas ļauj grupai, kurā ir vismaz deviņas valstis, īstenot pasākumus, ja vienošanos nevar panākt visas 27 valstis. Ciešāku sadarbību pagaidām piemēros 14 ES valstīs, kuras vēlas tajā piedalīties, bet citas var iesaistīties šajā sadarbībā jebkurā laikā.

Lasīt vairāk

 

• Komisija iesniedz priekšlikumu paketi, kas veicinās patērētāju aizsardzību un uzticēšanos finanšu pakalpojumiem

2010.gada 12.jūlijā

Strādājot pie tā, lai radītu drošāku un atbilstošāku finanšu sistēmu, novērstu krīzi nākotnē un atjaunotu patērētāju uzticību, Eiropas Komisija šodien ierosināja izmaiņas pašreizējos Eiropas noteikumos, lai turpmāk uzlabotu banku kontu turētāju un privāto ieguldītāju aizsardzību.

Turklāt Komisija uzsāka sabiedrisko apspriešanos par apdrošināšanas polišu turētāju aizsardzības iespēju uzlabošanu, tostarp par iespēju izveidot apdrošināšanas garantiju sistēmas visās dalībvalstīs.  Banku kontu turētājiem šodien pieņemtie pasākumi nozīmē to, ka gadījumā, ja viņu banka bankrotē, viņi savu naudu saņems atpakaļ ātrāk (7 dienu laikā), tiek palielināta nodrošinātā summa (līdz 100 000 eiro) un būs pieejama labāka informācija par aizsardzību – kā un kad tā darbojas. Ieguldītājiem, kuri izmanto ieguldījumu pakalpojumus, Komisija ierosina ātrāku kompensācijas izmaksāšanu, ja ieguldījumu sabiedrība krāpšanas, administratīvu nelikumību vai kļūdainas darbības dēļ nespēj atdot ieguldītāja līdzekļus, bet kompensācijas apjoms palielināsies no 20 000 eiro līdz 50 000 eiro. 

Lasīt vairāk  

• ES mājā piedāvās citu skatījumu uz Beļģiju

Rīgā, 2010.gada 8.jūjijā

 

Otrdien, 13.jūlijā, Eiropas Savienības (ES) mājas Mākslas istabā (Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā) tiks atklāta izstāde “Redzējums – Beļģijas radošā fotogrāfija”, piedāvājot iepazīties ar piecu atzītu Beļģijas fotogrāfu radītajiem darbiem.

Ardēnu ainavas, Briseles pilsētvides foto un Beļģijas cilvēki – 12 izstādē aplūkojamie attēli ļaus Latvijas skatītājiem ieraudzīt to Beļģiju, kas nav ieraugāma mediju ziņās par ES jaunumiem un paveras aiz Daniela Mihīlsa, Žilbēra Fastenākensa, Stefana Vanflēterena, Kristīnes Feltenas un Veronikas Masingeres objektīviem.

Izstāde ir daļa no plašā kultūras pasākumu klāsta, ko Beļģija visā Eiropā īsteno no 1.jūlija līdz 31.decembrim – laikā, kad nelielā karaliste 12.reizi kļuvusi par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti.

Izstādi pulksten 16:00 – pēc ziņojuma par Prezidentūras prioritātēm – atklās Beļģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Leopolds Merkss.

Izstāde ES mājā būs skatāma līdz 30. jūlijam, ieeja tajā būs bez maksas. Šī ceļojošā izstāde ievada retrospekciju “Beļģijas fotogrāfi 1980 – 2010”, kas tiks izstādīta 2010.gada rudenī Briseles Mākslas centrā BOZAR.

Šī gada 1. jūlijā Beļģija uz sešiem mēnešiem pārņēma ES Padomes prezidentūru no Spānijas, savukārt nākamā gada 1. janvārī prezidentūras stafete tiks nodota tālāk Ungārijai. Jaunais trio sadarbības modelis paredz vienotu 18 mēnešu sadarbības programmu. Beļģijas prezidentūras laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta ekonomiskās un finanšu krīzes seku apkarošanai Eiropā, vides problēmām, ES paplašināšanās jautājumiem, sadarbībai tieslietās un iekšlietās, kā arī sociālās dimensijas stiprināšanai.

 

• Komisija ir gandarīta par to, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis jauno tiesību aktu, kas samazina administratīvo slogu jūrniecības nozares uzņēmumiem

Strasbūra, 2010. gada 6. jūlijā 

Eiropas Komisija ir gandarīta par to, ka Eiropas Parlaments ir apstiprinājis ierosināto direktīvu, kuras mērķis ir vienkāršot un atvieglot administratīvās procedūras kuģiem, kuri pienāk Eiropas ostās un atiet no tām. Direktīvas noteikumu ieviešana notiks no 2012. līdz 2015. gadam. Šī direktīva palīdzēs uzlabot jūras transporta priekšrocības un atbalstīt jūrniecību jo īpaši vidēja vai maza lieluma tirdzniecības ostās.

Sīms Kallass, par transportu atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, paziņoja: "Administratīvo procedūru vienkāršošana jūras transportam ir nozīmīgs solis ne tikai tāpēc, ka tas samazinās izmaksas jūras transporta nozarē, kurā tiek pārvadāti aptuveni 40 % preču iekšējā tirgū, bet arī tāpēc, ka jūras transports ir drošāks un vidi mazāk piesārņojošs transporta veids."

Lasīt vairāk.  

 

 

• Beļģija pārņem ES prezidentūru

  2010.gada 30.jūnijā

  
   
  Lai nodrošinātu lielo un mazo valstu vienlīdzību Eiropas Savienībā, divas reizes gadā mainās savienībā prezidējošā valsts. 1.jūlijā, rotācijas kārtībā nomainot Spāniju, ES prezidentūru uzsāks Beļģija.
  Prezidentūras laikā valsts pilda vairākas nozīmīgas funkcijas, piemēram, administrē un koordinē Eiropas Padomes darbu, uzņemas iniciatīvu pārrunās pirms lēmumu pieņemšanas, pilda starpnieka funkciju sarunu procesā, kā arī reprezentē EP gan attiecībās ar Eiropas Komisiju, gan arī pārstāvot padomi ārpus ES.
  Beļģija turpinās trīs pēc kārtas prezidējošo valstu – Spānijas, Beļģijas un Ungārijas – noslēgto sadarbības programmu, kas paredz dažādus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, piemēram, mūžizglītības attīstību, dalībvalstu vienlīdzīgu piekļuvi pirmsskolas izglītībai un cīņu pret vides problēmām. Šī ir pirmā prezidējošo valstu sadarbības programma, kas īstenota pēc Lisabonas līguma ieviešanas, tāpēc kalpo arī kā sadarbības metožu ietvars nākamajām prezidējošajām valstīm. Lasīt vairāk
   

•  1. jūlijā stājas spēkā jaunie ES marķējuma noteikumi un arī jaunais ES bioloģiskās pārtikas logotips

Briselē, 2010. gada 30. jūnijā

Jaunie ES bioloģiskās pārtikas marķējuma noteikumi, tostarp prasība norādīt jauno ES bioloģiskās pārtikas logotipu, stājas spēkā 2010. gada 1. jūlijā. Tā sauktā "Eirolapa" tagad būs obligāta visiem fasētajiem bioloģiskās pārtikas produktiem, kas ražoti kādā no ES dalībvalstīm un atbilst noteiktajiem standartiem. Papildus ES simbolam marķējumā var norādīt arī citus privātus, reģionālus vai valsts logotipus. Nefasētiem un importētiem bioloģiskās pārtikas produktiem logotipa izmantošana nav obligāta. Papildus logotipam jaunie marķējuma noteikumi paredz arī obligāti norādīt vietu, kurā ražotas produktu izejvielas, un par kontroli atbildīgās iestādes kodu. Uzņēmējiem paredzēts divu gadu pārejas periods, lai panāktu atbilstību šiem jaunajiem marķējuma noteikumiem. Vēl viena izmaiņa ir pirmreizēja ES noteikumu ieviešana bioloģiskās akvakultūras jomā.

Lasīt vairāk 

 

• Pieaug to cilvēku skaits, kas ar grūtībām apmaksā mājsaimniecības rēķinus

2010.gada 22.jūnijā

Katram sestajam eiropietim mājsaimiecības rēķinu apmaksa sagadā pastāvīgas grūtības, un trīs ceturtdaļas uzskata, ka pagājušajā gadā nabadzība valstī ir pieaugusi.  Šīs ir galvenās atziņas, kas sniegtas jaunajā Eurobarometer apsekojumā par krīzes sociālo ietekmi, ar ko šodien iepazīstināja ES Komisija. Pētījums, kas veikts 2010. gada maijā, iezīmē pusceļu Eiropas gadā cīņai pret nabadzību (2010) un tiek publiskots pēc 17. jūnijā ES vadītāju panāktās vienošanās nākamo desmit gadu laikā palīdzēt 20 miljoniem eiropiešu izkļūt no nabadzības un sociālās atstumtības.

 Lasīt vairāk

 

• Eiropas Pavasara 2010 noslēguma pasākums - vēro tiešraidē jau šodien!

2010.gada 17.jūnijā

 

Šodien, 17.jūnijā uz "Eiropas Pavasara 2010" noslēguma pasākumu Rīgā pulcēsies sešu aktīvāko Latvijas skolu audzēkņi un skolotāji, kuri gan viesosies Eiropas Savienības (ES) Mājā, Saeimā un Ārlietu ministrijā, gan arī piedalīsies stafetē Vecrīgā, tās ietvaros apmeklējot arī Izglītības un zinātnes ministriju. Skolēnu aktivitātēm aicināti sekot plašsaziņas līdzekļi un ikviens interesents, un daļu no tām interneta tiešraidē varēs vērot arī www.esmaja.lv.

Sākums pulksten 12:00!

Lasīt vairāk.

 

• Aicina papildināt Iespēju karti

              

2010.gada 16.jūnijā

 

Lai padarītu "Iespēju karti" par vērtīgas informācijas avotu pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls (LSOST) piektdien, 18.jūnijā, pulksten 15:00 aicinājuši nevalstiskās organizācijas (NVO), kā arī labdarības fondus un organizācijas sēsties pie apaļā galda Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā) un iesaistīties "Iespēju kartes" projektā. Pasākumā aicināti piedalīties arī žurnālisti.

Iespēju karte ir Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību centrālā aktivitāte. Tajā tiek uzkrāta informācija par pakalpojumiem, ko iedzīvotājiem piedāvā pašvaldības, valsts institūcijas, Eiropas Savienība, NVO un privāto uzņēmēju iniciatīvas – piemēram, bezmaksas mācības, iespējas saņemt pārtiku vai citu palīdzību.

Šī karte ir Labklājības ministrijas, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla, Latvijas Bērnu foruma un EK pārstāvniecības kopīgs projekts. Iespēju karte pašlaik tiek pilnveidota (tajā tiek ievadīti dati par pieejamajiem pakalpojumiem), un tās izstrādātāji – Latvijas Bērnu forums – cer, ka šajā kartē tiks iezīmēti pieejami sociālie pakalpojumi, darba iespējas un sabiedriskas aktivitātes katrā Latvijas pilsētā un novadā. Šobrīd tajā atrodamas aktivitātes 33 pašvaldībās.

Lasīt vairāk.

 

• „Peldētājiem ūdens kvalitāte būs jānosaka pašiem”

2010.gada 15.jūnijā

 

Latvijā atrodas tikai 1,3% Eiropas Savienības (ES) peldvietu, taču mūsējās ir tīrāko vidū. Speciālisti ūdens kvalitāti daudzās iekšzemes peldvietās pat dēvē par izcilu. Tomēr finansējuma trūkuma dēļ Latvijā šogad ūdens kvalitātes monitorings tiks veikts ievērojami mazākā apjomā kā iepriekš, pat mazāk kā 50 peldvietās. Tādēļ turpmāk to, vai peldvietā peldēties ir droši, būs jānosaka peldētājam pašam.Lasīt vairāk.

• Pagarināta ierosinājumu pieņemšana par ES kopējās lauksaimniecības politikas nākotni
  

2010.gada 10.jūnijā

 

Ņemot vērā sabiedrības pieaugušo aktivitāti viedokļu izteikšanā par ES kopējās lauksaimniecības politiku no 2014.gada 1.janvāra, šodien Eiropas Komisija vēl par nedēļu – līdz 11. jūnijam pagarinājusi ierosinājumu pieņemšanas termiņu.
Eiropas Komisija ir aicinājusi Latvijas iedzīvotājus piedalīties lauku politikas veidošanā un izteikties, kādus laukus vēlas redzēt pēc 2013.gada. Ikviens Latvijas iedzīvotājs savus priekšlikumus var iesniegt rakstveidā īpašā tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/cap-debate.

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca ir patiesi gandarīta, ka no 4000 visā ES izteiktajiem viedokļiem ierosinājumu skaits no Latvijas pārsniedz trīs simtus: "Ja zinām, ka Latvija ir no mazākajām ES dalībvalstīm un ka tās pārstāvība tuvojas 10%, varam apgalvot, ka arī politikā Latvija VAR iesaistīties un skaļi paust savu viedokli!". Lasīt vairāk.

 

• Eiropas Komisija aicina modernizēt profesionālo izglītību un apmācību
  

2010.gada 9.jūnijā

 

Šodien Eiropas Komisija iepazīstināja ar savu jauno redzējumu par profesionālās izglītības un apmācības nākotni. Iegūt profesionālo izglītību izvēlas vidēji 50 % no visiem vispārējās vidējās izglītības augstākā līmeņa apguvējiem. Tomēr šī nozare jāmodernizē, lai tai piesaistītu interesentus un tā kļūtu par kvalitatīvu risinājumu, kā jaunatnei sniegt atbilstošas prasmes piemērota darba atrašanai un pieaugušajiem iespēju pilnveidot prasmes visā darba mūžā. Tālab Komisija vēlas aicināt vairāk cilvēku iegūt profesionālo izglītību, uzlabot piedāvātās apmācības kvalitāti un atvieglot darba maiņu un pārcelšanos uz citu valsti. Gaidāms, ka šā gada pirmajā pusē ES ministri apspriedīs plānu un to pieņems.

Šodien Komisija pieņēma plānus, kuros izklāstīti iespējamie risinājumi, kā no jauna stimulēt profesionālo izglītību un apmācību. To starpā ir šādi risinājumi:

• ·           nodrošināt to, lai piekļuve apmācībai un kvalifikācijai būtu elastīga un atvērta visos dzīves posmos;

• ·          veicināt mobilitāti, lai būtu vieglāk uzkrāt pieredzi ārvalstīs vai citā ekonomikas nozarē;

• ·         nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvu izglītību un apmācību;

• ·           sniegt vairāk iespēju nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, audzēkņiem, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības, mazkvalicētajiem, bezdarbniekiem, personām no migrantu ģimenēm un invalīdiem;

• ·         audzināt studentos radošu, inovatīvu domāšanu un uzņēmējdarbības garu.

Lasīt vairāk

 
 

• Galvenajiem Eiropas transporta projektiem dots impulss TEN-T dienās
  

2010.gada 9.jūnijā

 

Parakstot trīs saprašanās memorandus, dots impulss trīs galvenajiem Eiropas transporta projektiem, kurus paredzēts īstenot, sākot no Baltijas valstīm līdz pat Ibērijas pussalai. Iesaistītajām dalībvalstīm parakstot šos dokumentus un saņemot Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Sīma Kallasa un Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) koordinatoru apstiprinājumu, tiek apliecināta to apņemšanās īstenot šos projektus pēc iespējas drīzāk un efektīvāk. Trīs projekti ir "Rail Baltica", kas virzās no Igaunijas līdz Polijai, ātrgaitas līnijas, kas savieno Franciju, Spāniju un Portugāli, kā arī galvenā austrumu un rietumu dzelzceļa ass Liona–Turīna–Trieste–Ļubļana–Budapešta.

27. prioritārais projekts. Dzelzceļa līnija "Rail Baltica" ne tikai satuvina Baltijas valstis, bet uzlabo savienojumu ar Centrāleiropu un Skandināviju. DokumentuLai izveidotu efektīvu tautsaimniecības nozaru un profesiju pārstāvniecību, Latvijā 1930-tajos gados tika izveidota kameru sistēma, kas balstījās uz Rietumeiropas kameru darbības principiem un pieredzi.

Kā pirmo 1934. gada decembrī nodibināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kuras uzdevums bija pārstāvēt šo nozaru intereses valsts un pašvaldību iestādēs un starptautiskajās attiecībās. Kamerai bija pakļautas tirgotāju, rūpnieku un namsaimnieku biedrības. Kamera sastāvēja no 120 locekļiem, no kuriem 90 ievēlēja biedrības, bet pārējos iecēla attiecīgās nozares ministrs.

Līdzīgi darbojās arī pārējās trīs saimniecības kamerās: Lauksaimniecības kamera (dibināta 1935. gada 29. martā), Amatniecības kamera (dibināta 1935. gada 30. decembrī) un Darba kamera (1936. gada 7. maijā).

• Kameras darbojās likumprojektu izstrādāšanā un tām pakļauto
• nozaru darba regulēšanā, bet tām nebija likumdošanas tiesību
• un bija ierobežotas padomdevēja tiesības.

LTRK biedri pārstāvēja septiņas nozares - tirdzniecība, ražošana, kuģniecība, transports, apdrošināšana, celtniecība un finanses. Tirdzniecības kamerā arī tika veidotas speciālas komisijas, kas aizstāvēja kādas konkrētas nozares intereses un palīdzēja risināt šīs nozares problēmas.

Pēc padomju varas

Pēc padomju varas izveidošanas Latvijā 1940. gada 17. jūlijā PSRS nozīmētais ministru prezidents paziņoja par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras likvidēšanu.

Kopš 1948. gada Latvijā funkcionēja Tirdzniecības un rūpniecības palāta, kas darbojās kā Vissavienības Tirdzniecības un rūpniecības palātas struktūrvienība.

Jau sešus mēnešus

Jau sešus mēnešus pēc 4.maija Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1990.gada decembrī Latvijas rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu pārstāvji pieņēma lēmumu par neatkarīgas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras izveidošanu. Tās galvenais mērķis - atbalstīt neatkarīgas Latvijas ekonomikas attīstību, veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveidi, sekojot citu valstu tirdzniecības kameru pieredzei.

-->