LTRK jaunumi
Printēt
V.Dombrovskis: "Reformu vadības grupai jākļūst par vidēja termiņa reformu vadības centru"
08.01.2010
Šogad cer nodrošināt kvalitatīvas reformas valsts pārvaldē
Publicēta: 14:34 08.01.2010.
Rīga, 8.janv., LETA. Reformu vadības grupā tiks iesaistītas valdību veidojošās koalīcijas partijas un reformas valsts pārvaldē tikšot virzītas ekonomikas ilgtermiņa attīstības nodrošināšanai, ar skaidriem atbildības kritērijiem, paredz šodien Reformu vadības grupā lemtais.
Reformu vadības grupas sēdes dalībnieki šodien diskutējuši par 2010.gada būtiskākajiem darba virzieniem - ekonomikas izaugsmi, sociālo drošību un publiskās pārvaldes efektivitāti, lai vidējā termiņā sasniegtu izvirzīto virsmērķi: kāpināt Latvijas konkurētspēju.
Pēc vairāku dalībnieku priekšlikumiem darbības virzieni un rezultatīvie rādītāji tiks papildināti un apstiprināti nākamajā Reformu vadības grupas sēdē.
Kā šodien uzsvēris Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), "mums nepieciešams aktualizēt Reformu vadības grupas mandātu, padarot šo forumu par vidēja termiņa reformu vadības centru un vietu, kurā saskaņot viedokļus par vidēja termiņa dokumentiem".
Premjers piedāvājis paplašināt grupu ar koalīcijas partneru pārstāvniecību un prezentēja priekšlikumus turpmākajam darbam. Savukārt ekonomikas izaugsmes jomā Dombrovskis aicināja īpašu vērību pievērst valsts vidēja termiņa nodokļu politikai, uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanai un regulatīvās vides vienkāršošanai, jaunu darba vietu radīšanai, eksportējošo un eksportspējīgo uzņēmumu atbalstam, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu racionālākai un mērķtiecīgākai izmantošanai uzņēmēju atbalstam.
Sociālās drošības jomā Reformu vadības grupai vajadzētu plaši diskutēt par iespējamām izmaiņas pensiju sistēmā, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju un uzticamību. Tāpat prioritāri risināms uzdevums ir nodarbinātības veicināšana, kā arī veselības un izglītības reformu monitoringa veikšana. Savukārt valsts pārvaldes efektivitātes jomā Dombrovskis aicināja Reformu vadības grupu turpināt uzsākto darbu pie valsts īstenoto funkciju izvērtēšanas un deleģēšanas privātajam sektoram, atbalsta funkciju centralizācijas modeļa izstrādes, kā arī valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle rosināja definēt skaidrus darbības rezultatīvos rādītājus, kas kalpotu par indikatoru veiksmīgai vai neveiksmīgai grupas darbības izvērtēšanai. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende aicināja visu valdībā esošo partiju pārstāvjus turpmāk aktīvi apmeklēt Reformu vadības grupas sēdes, kopīgi diskutēt par kopīgi veicamajiem uzdevumiem un uzņemties atbildību par priekšlikumu realizēšanu.
Reformu vadības grupas sēdes darba kārtībā tika izskatīti arī citi jautājumi, tostarp uzklausīts Finanšu ministrijas ziņojums par 2009.gadā paveiktajiem un 2010.gadā plānotajiem pasākumiem ES vienotās valūtas ieviešanai Latvijā.
Savukārt Valsts kanceleja prezentēja valdības instrukcijas projektu par iestāžu struktūru veidošanu un amata sarakstu saskaņošanas kārtību krīzes periodā, kas attiecināms uz valsts pārvaldes efektivitātes jautājumiem.
Projektā piedāvāts skaitliski ierobežot iestāžu struktūru, kā arī nepieļaut institūciju struktūrvienību un štatu skaita palielināšanos bez Ministru kabineta akcepta. Grupas dalībnieki kritiski raudzījās uz papildu regulējuma veidošanu, apšaubot nepieciešamību centralizēt iestāžu vadītāju atbildībā esošus jautājumus.
Tomēr Dombrovskis uzsvēra, ka reālā prakse pat krīzes apstākļos ir parādījusi nepatīkamus signālus. "Jāatzīst, ka valsts pārvaldei ir tendence nekontrolēti pieaugt. Tāpat ir radoši ierēdņi, kas pēc algu ierobežošanas sāk mainīt kvalifikācijas pakāpes un amatus, lai tomēr saņemtu lielāku darba samaksu. Ar konkrēta risinājuma izstrādi audzēt birokrātiju vai algas būs grūtāk," norādīja premjers.
Sēdes noslēgumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) prezentēja Latvijas stratēģiskās attīstības plāna 2010.-2013.gadam projekta apspriešanas rezultātus, kā arī diskutēja ar Reformu vadības grupas dalībniekiem par to, kā šo plānu padarīt par reāli funkcionējošu un sasaistītu ar finansējuma daļu, lai izvairītos no Nacionālās attīstības plāna formālisma. Diskusija tiks turpināta 21.janvāra Nacionālās attīstības padomes sēdē, kā arī kādā no nākamajām sēdēm. Tāpat grupas dalībnieki vienojās divu nedēļu laikā sniegt atzinumu un priekšlikumus plāna papildināšanai.
Jau ziņots, ka Reformu vadības grupa tika izveidota 2009.gada jūlijā, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts budžeta izstrādē, reformu īstenošanā un citu valstij nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Jānis Bagātais LETA
08.01.2010
Copyright © LETA
Pievienot komentāru