Skip to main content

Par solidaritātes nodokļa atcelšanu Satversmes tiesā vērsušiem deviņi uzņēmumi un...

Pēc Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aicinājuma, vērsties Satversmes tiesā, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu šī jaunieviestā nodokļa atcelšanu.

Prasība ir pamatota ar to, ka solidaritātes nodoklis ir pretrunā ar iepriekš sagatavotajām stratēģijām, kas nostiprinātas ne tikai valdības deklarācijās, bet arī attīstības plānošanas dokumentos un dažādos normatīvajos dokumentos, kurus likumdevējs ir ignorējis. Tā piemēram, sociālo iemaksu griesti šobrīd ir iesaldēti ar budžeta likumu, lai gan likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” joprojām paredz precīzu kārtību kādā 2016.gadā bija jāaprēķina iemaksu maksimālais apmērs. Tāpat jāpiebilst, ka pieņemtais lēmums par solidaritātes nodokļa ieviešanu neatbilst uzņemtajām starptautiskajām saistībām dubultās nodokļu nepiemērošanas jomā, kas savukārt traucē ārvalstu investīciju piesaisti un parāda Latviju kā valsti, kas nav gatava starptautiskai sadarbībai un nerūpējoties par reputāciju un tēlu.

Jau iepriekš LTRK pauda viedokli, ka šis jaunizveidotais nodoklis atņem Latvijai konkurētspēju augsto algu sektorā Baltijas valstu mērogā. “Ja Latvija izvēlas ieviest solidaritātes nodokli, tādējādi uzliekot papildu slogu lielo algu saņēmējiem, tad Lietuva pašreiz jau pieņēmusi lēmumu, lai tieši pretēji – lielajām algām ieviestu sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, tādējādi pārvilinot uzņēmumus uz Lietuvu un vairojot visas sabiedrības labklājības līmeni,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, “Pieņemot šo zināšanai, jāsecina, ka Pasaules bankas 300 tūkstošus vērto padomu palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz 29%, mēs nonākam situācijā, kad Lietuvā darba algai, kas pārsniedz noteiktu līmeni, ienākuma nodokļu likme būs 15%, bet Latvijā 63,09%. Pieņemot tik tuvredzīgus lēmumus, mēs kļūstam totāli konkurēt nespējīgi ne tikai Baltijas, bet arī visas Eiropas līmenī.”

LTRK vērš arī uzmanību uz to, ka Latvijā katastrofāli trūkst lielo algu saņēmēju, kuri ne tikai nomaksā vairāk nodokļus, bet arī ir daudz maksātspējīgāki, tādējādi ceļot visu valsts labklājību kopumā. “Tas, kurš vairāk saņem, parasti  arī vairāk tērē, tādā veidā stimulējot visu Latvijas ekonomiku un algu pieaugumu. Mums jāvirzās uz to, lai šādu lielo algu saņēmēju būtu vairāk,” saka J.Endziņš.

Lai arī bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs solidaritātes nodokļa nepieciešamību pamatoja ar nevienlīdzības mazināšanu, tomēr jāsaprot, ka tieši lielo algu maksātāji jau tāpat maksā valstij vislielākos nodokļus, tāpēc ir tuvredzīgi uzlikt papildu slogu, pie tam veidā, kas konkrētajai personai nedod tiesības saņemt pakalpojumus, tostarp pensijas uzkrājumu, no valsts arī pretī. “Ja valsts mērķis bija novērst iedomāto regresivitāti nodokļos, to varēja izdarīt arī vienkārši atceļot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) griestus. Kā zināms no VSAOI liela daļa aiziet uzkrājumam pensijai, un 2.pensiju līmeni katrs var pat pats pārvaldīt. Solidaritātes nodokļa maksātājiem šāda iespēja ir liegta,” saka J.Endziņš. Nepatīkami pārsteidz arī tas, ka likuma anotācijā nav aprēķina par to, cik lieli būs valsts un pašvaldību kā darba devēju izdevumi. Proti – jaunais nodoklis būtu bijis jāatspoguļo ne tikai budžeta ienākumu, bet arī izdevumu pusē, pretējā gadījumā uzzīmētā pozitīvā ietekme uz budžetu un sabiedrības labklājību ir pārspīlēta.

Tāpat jāpiebilst, ka papildu jaunu nodokļu ieviešana veicina ēnu ekonomiku, jo uzņēmējiem jādomā, kā optimizēt izmaksas un kā to labāk darīt, lai turpinātu strādātbūtu efektīviem.

“Mēs brīdinājām politiķus par tuvredzīgu rīcību, jo ieviest jaunus darba spēka nodokļus ir vairāk nekā muļķīgi, tomēr netikām sadzirdēti. Jau tagad ir zināms, ka to cilvēku skaits, kuriem būtu jāmaksā solidaritātes nodoklis ir samazinājies par 30%, tādējādi ieņēmumi no tā nebūs tādi, kā prognozēts, bet Latvija var pazaudēt labi apmaksātus speciālisti, kuri pilnīgi legāli tiks nodarbināti citās valstīs,” atgādina J.Endziņš.